Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu
saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2021.
gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu – laukirbi (Perdix
perdix).
“Laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas
stāvokli un tā pārmaiņām zinām ļoti maz. Sugai ir ļoti slēpts
dzīvesveids, tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr izdodas konstatēt
vietās, kur tā sastopama. Pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība
ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks, kad lielos apmēros tika
lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs, bet
populācija sāka atgūties deviņdesmitajos gados, kad
lauksaimniecības intensitāte krasi samazinājās. Šobrīd
lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka, bet trūkst skaitlisku
datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Neskatoties uz to, tomēr
ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu
atlanta, sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir
turpinājusi samazināties,” stāsta ornitologs Ainārs Auniņš,
kas ir arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes
asociētais profesors. Citur Eiropā laukirbju skaita samazināšanos
izraisa ne vien lauksaimniecības intensitātes pieaugums un dažādu
augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet arī ainavas dažādības
samazināšanās lauku ainavā, īpaši drošai izligzdošanai
piemērotu neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu, ceļmalu,
zāles joslu starp laukiem samazināšanās.
Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar
samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā
lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos,
pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu
tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucēta var
pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās
smiltīs. Laukirbes “ēdienkartē” ir gan augu valsts, gan
dzīvnieku valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki,
sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi. Līdzīgi citiem
vistveidīgajiem, arī laukirbe mēdz uzlasīt akmentiņus, lai guzā
tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta
nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus
pārus.
Kā norāda Latvijas Ornitoloģijas
biedrības ornitologs Agnis Bušs, tā kā laukirbe ir samērā grūti
konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien
nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu
ziņošana. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas
situāciju Latvijā. Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens
aicināts ziņot portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv.
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 26.
reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996),
vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999),
ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis
(2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka
piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008),
jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras
ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš
(2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu
tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020).
Informācija sagatavota sakarā ar projektu “Latvijas
Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības
iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur
Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo
iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas
Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību
stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību
un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk:
www.activecitizensfund.lv.
