Latvijas botāniķu biedrība par 2021.gada augu izvēlējusies ķimeni. Šāda informācija lasāma biedrības mājaslapā.
Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu
maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, iesietas jāņusierā. Ķimenes
atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju
un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas
vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas
sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa
regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot
gremošanu un ēstgribu.
Literatūrā atrodamas ziņas, ka pļavas jeb parastā ķimene Latvijā ir
bieži sastopama suga. Bet vai tā joprojām ir? Pēdējā gadu desmitā
novērots, ka šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk
sastopams. Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu pušķi tējai.
Visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku apstākļu ietekmē.
Samazinās sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju
platības. Tās aizaug vai tiek uzartas, apmežotas, apbūvētas, atņemot
dzīves telpu ne tikai retiem un aizsargājamiem, bet arī, līdz šim par
parastiem uzskatītiem, pļavu augiem. Iespējams, ka būtisks faktors ir
arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās
saknes. Mežacūku skaits Latvijā, pirms Āfrikas cūku mēra izplatīšanās
2014. gadā, bija ievērojams, šie dzīvnieki varēja būtiski ietekmēt
zālājus un tur sastopamos augus.
Jaunajā gadā Latvijas botāniķu biedrība meklēs atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes
pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Ikviens ir aicināts ziņot par
pļavas ķimenes atradnēm portālā “Dabasdati.lv” vai rakstot uz e-pastu “botaniku-biedriba@hotmail.com“.
