Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien
vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem
iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm. Latvijas
Tirgotāju asociācija aicina valdību
ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti,
vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis
represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus
un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un
platību aprēķina formulas.
Precīzi paredzējām pirms
Ziemassvētkiem tirdzniecības aizlieguma sekas.
Valdības lēmums “saspieda”
svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme
nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā
pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām – no 508 (28.decembrī)
uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem
dienā.
Vajag atzīt kļūdas,
kā to norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Pieredzējušās (un lielās) Eiropas Savienības dalībvalstis
ar divreiz augstāku saslimstības līmeni neierobežo preču
sortimentu veikalā – Francija, Zviedrija, Polija. Arī
Latvijā jābeidz administratīvi-birokrātiskā un neloģiskā
dalīšana – drīkst – nedrīkst. Sievietēm pilnīga katastrofa
– aizliegts nopirkt zeķbikses. Tirdzniecības ierobežojumi
jau apdraud arī ražošanu, attiecīgo preču ražotāji
jau paziņoja par iespējamu dīkstāvi un 67 darbinieku
atbrīvošanu no darba. Pircēji sūdzas arī par citiem
ierobežojumiem – ne sniega lāpstu nopirkt, ne roku krēmu utt.
Steidzami jānoņem
jebkādi sortimenta ierobežojumi – gan pircēju, gan
ekonomikas interesēs, gan valsts budžeta interesēs. Jāsaprot, ka
preču tirdzniecības ierobežošana mazina uzņēmumu ilgtspējas
iespējas, jo valsts atbalsts nesedz ne komunālās, ne citas ar
uzņēmējdarbību saistītas izmaksas. Šodien dīkstāvē ir
22.000 strādājošo, apturot darbību daudz lielākiem uzņēmumiem,
slogs uz budžetu pieaugs. Ņemot vērā Latvijas
tirdzniecības sezonalitāti (būtiska apgrozījuma krituma janvārī
– februārī), jāsecina, ka uzņēmumu slēgšana turpināsies.
Pie kam vietējo uzņēmumu slēgšana rada politiski
nevēlamas sekas – tirgotāji uzskata, ka valdība
speciāli iznīcina vietējos uzņēmumus, lai atbrīvotu tirgū
vietu globāliem tirgotājiem.
Aicinām
valdību jau šodien pieņemt lēmumu par preču sortimenta
ierobežojumu atcelšanu darbdienās.
Vienlaikus esam kategoriski pret jebkuriem papildus noteikumiem
tehniskiem noteikumiem tirgotājiem. Mēs esam brīvprātīgi
mērījuši temperatūru pircējiem, taču asinsspiedienu turpināsim
mērīt tikai aptiekās. Pietiek diletantiski un voluntāri mainīt
tirdzniecības centru, lielveikalu un citu tirdzniecības objektu
definīcijas. Nevajag aizsegties ar pētījumu nosaukumiem, lai
pievilktu tos aiz ausīm savai vēlmei diktēt papildus nepamatotas
prasības uz pircēju rēķina ieguldīties jaunāku un dārgāku
tehnoloģiju paātrinātā ieviešanā.
Nav nekāda
pamatojuma papildu ierobežojumiem, piemēram, priekšlikumam
noteikt 25 m2 vienam pircējam. Argumentēt ar Stenfordas
pētījuma datiem ir diletantiska pieeja . Pirmkārt,
pētījums ir par metropolēm kā tādām, nevis veikaliem. Otrkārt,
šajās metropolēs ir 5 reizes vairāk iedzīvotāju un 2,5 reizes
lielāks iedzīvotāju blīvums kā Rīgā. Ja, savukārt, salīdzina
ar Latviju – tad iedzīvotāju blīvums šajās metropolēs ir 150
reizes lielāks. Kā var runāt par vienādiem izejas parametriem un
prasīt vēl lielāku izkliedēšanu kā maksimālo ASV pārapdzīvotās
gigapilsētās!
Citēšu arī pašu pētījumu: “ar nelielu apmeklējumu samazinājumu var panākt nesamērīgi lielu
infekciju samazinājumu“ (“Mobility network models
of COVID-19 explain inequities and inform reopening” 6.lpp.).
Savukārt, “atvēršana pie 20% no maksimālā noslogojuma Čikāgā
radītu papildu infekcijas risku 6% (95% ticamības intervāls,
4–8%)”, tātad atbilstoši Rīgā 2,4%. Pētījumā apskatīta
apkaime kopumā ap metro, kur ir liela iedzīvotāju kustības
plūsma. Konstatēts, ka inficēšanās risks ir būtiski
mazs veikaliem – 0,48 apmeklējumi uz 1 iedzīvotāju –
pret 2,88 apmeklējumiem uz vienu iedzīvotāju – pilna servisa
restorāniem.
Tirgotāji
piedāvā loģiskus brīvprātīgus risinājumus papildus drošībai. Pirmais – ieviest brīvprātīgu luksofora
informācijas izvietošanu, norādot, kad ir vismazāk
pircēju veikalos. Otrkārt, sadalīt plūsmas veikalā
– atdalot ieeju no izejas (ja tādas ir tehniskās iespējas).
Treškārt, ieviest digitalizētu reālā laika režīmā
darbojošos pircēju skaita uzskaites sistēmu
tirdzniecības centros (virs 10.000 m2 un 10 tirdzniecības
vietām). Ceturtkārt, samazināt rindas pie kasēm un
ieviest automatizētās kases (nodrošinot valsts atbalstu mazajiem
uzņēmējiem to ieviešanā). Uzsveram – šie pasākumi ir
stingrāki kā pieminētajās ES valstīs ar divreiz augstāku
saslimšanas līmeni un tiem jābūt brīvprātīgiem, vadoties pēc
objekta lieluma, atrašanās vietas un pircēju plūsmas
intensitātes.
Vienlaikus esam pret virkni
demokrātiju pārlieku ierobežojošiem pasākumiem. Pret
pienākumu pierakstīties veikala apmeklējumam vai
uzstādīt attiecīgu aplikāciju. Pret videokameru uzstādīšanu
pircēju izsekošanai, tajā skaitā pie ieejas un
izejas no veikala. Pret preču sadārdzināšanu ,
nodrošinot 100% kasu darbu pie tikai 20% noslodzes (LTRK
priekšlikums).
Tirgotāju prioritāte
bija, ir un būs – patērētāju nodrošināšana ar nepieciešamām
precēm un epidemioloģisko drošības pasākumu uzturēšanā
veikalos , nevis pārliecības radīšana par noteikumu
izpildi un policejiskās kontroles tehniskā nodrošināšana.
Aicinām visus iedzīvotājus atbalstīt sev nepieciešamo ikdienas
preču iegādes iespēju atjaunošanai, nosūtot attiecīgas vēstules
(paraugs pielikumā) sevis ievēlētajiem priekšstāvjiem Saeimā,
ministriem, kas lems šodien un turpinās lemt par jūsu ikdienas
ērtībām pandēmijas pārvarēšanas laikā!
