Trešdien,
13. janvārī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar
skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo
situāciju un meklētu atbalsta risinājumus nozarē strādājošajiem
saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem.
Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā
arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas
nozarē, tikšanās laikā tika pārrunāts, kā mudināt strādājošos
pieteikties atbalstam un kā vienkāršot pieteikšanās procesu.
“Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām
nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā
gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība
būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000
speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs
tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo
jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos
atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu,
lai sniegtu atbalstu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi
darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē
strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji
strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums
paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba
ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai
vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra,
kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka
pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.
Tam varēs pieteikties darba ņēmēji (tajā skaitā atbalsta
personāls), kas bija nodarbināti 2020. gada augustā,
septembrī un oktobrī pie darba devēja, kas sniedz friziera,
manikīra un pedikīra, kosmētiķu un kosmetologu, masieru
pakalpojumus, kā arī pašnodarbinātās personas un
patentmaksātāji, kas sniedza friziera, manikīra un pedikīra,
kosmētiķu, kosmetologu, masieru pakalpojumus 2020. gada
augustā, septembrī un oktobrī.
“Vēlos izteikt atzinību ministram Jānim Reiram par
iniciatīvu tikties ar nozari un augstu vērtēju, ka šajā tikšanās
reizē tika pieaicināti arī pārstāvji no VID, kas ļāva
operatīvi saskatīt potenciālos klupšanas akmeņus un reizē
mēģināt rast risinājumu, ieviešot jebkādu jaunu atbalsta modeli
krīzē cietušajai nozarei. Protams, ka līdz galam netika rastas
atbildes, kas viestu skaidrību par iespējamiem situācijas
pavērsieniem ilgtermiņā, ja nozarei tiks liegts atsākt darbību
arī pēc 25. janāra. Pozitīvi ir tas, ka, ieilgstot ārkārtējās
situācijas apstākļiem, veidojas sadarbības mehānismi starp
attiecīgajām institūcijām un nozari, kā arī izkristalizējās
vājie posmi nozares iekšienē. Domāju pozitīvi – aktīvi
sadarbojoties, redzu iespēju pamazām sakārtot nozari ilgtermiņā.
Uzskatu, ka nozarei ir jāatļauj strādāt, ievērojot visus
epidemioloģiskos ierobežojumus, jo pretējā gadījumā tiek radīts
mehānisms, kas radīs pilnīgi neredzamu, nekontrolējamu nozares
darbību. Tas var rezultēties, kā minimums, ar nekontrolētu
infekciju izplatīšanos valstī. Jāsaprot, ka neviens atbalsta
mehānisms nevar aizstāt cilvēkiem savu profesionālās darbības
veikšanu un līdz ar to arī normālus ienākumus un dzīves
kvalitāti,” tā Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas
vadītāja Sabīne Ulberte.
“Ļoti ceru, ka valdības labie nodomi tiešām realizēsies
dzīvē. Šajā reizē vairāk tika runāts tieši par atbalstu
pašnodarbinātajiem un patenta maksātājiem. Svarīgi, lai pabalsti
neiestrēgst “birokrātijas režģī”. Tāpēc aicinu nozarē
nodarbinātos aktīvi pieteikties atbalstam, nebaidīties runāt,
rakstīt, lai kopīgi atrisinātu problēmas. Mani vairāk satrauc
tieši pati nozare, jo aizliegums sniegt skaistumkopšanas
pakalpojumus ir ieildzis un nav saprotams, kad tas beigsies. Nozares
uzņēmumi krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada
martā – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta,
vai tika strādāts stingru ierobežojumu apstākļos. Ir
jādomā par atbalstu ilgtermiņā, lai skaistumkopšanas nozare
spētu atjaunot darbu un nezaudētu konkurētspēju arī pēc
ierobežojumu atcelšanas,” norāda Latvijas Kosmētiķu un
Kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Tikšanās laikā tika panākta vienota izpratne, ka nepieciešams
nozarē strādājošos informēt gan par saimnieciskās darbības
reģistrācijas jautājumiem saistībā ar šogad ieviestajām
izmaiņām uzņēmējiem, gan par pieteikšanos atbalsta pasākumiem.
Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID)
tiks organizēti vebināri, sniedzot atbildes uz nozares pārstāvjus
interesējošajiem jautājumiem.
Jāatgādina, ka vēl līdz 15. janvārim, izmantojot VID
Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir iespējams pieteikties
dīkstāves atbalstam par decembri.
