Ārkārtējās situācijas laikā īpaši aktuāla ir trauksmes
celšana darbavietā privātajā un publiskajā sektorā, lai
novērstu apdraudējumus sabiedrības veselībai un labklājībai.
Tāpēc Valsts kanceleja informatīvajā kampaņā “Darbinieks nav
nieks” aicina iedzīvotājus celt trauksmi par valstī noteikto
drošības pasākumu un ierobežojumu pārkāpumiem, kas varētu
apdraudēt plašāku sabiedrību. Tikai visiem kopā rūpīgi
ievērojot drošības pasākumus, mēs varēsim atgriezties tādā
ikdienā, kādu to atceramies pirms pandēmijas.
“Līdz
ar Covid-19 pandēmijas sākumu iedzīvotāji biežāk vēršas
Trauksmes cēlēju kontaktpunktā, lai konsultētos par iespējamiem
apdraudējumiem sabiedrības veselībai, kas ir viena no Trauksmes
celšanas likumā īpaši izceltajām jomām. Informējot darba
devēju vai nepieciešamības gadījumā arī kompetento institūciju
par valstī noteikto drošības pasākumu un epidemioloģiskās
drošības prasību neievērošanu, trauksmes cēlēji var palīdzēt
novērst draudus plašākai sabiedrībai,”
trauksmes celšanas aktualitāti Covid-19
pandēmijas laikā skaidro
Inese Kušķe,
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta
konsultante labas pārvaldības jautājumos. Vienlaikus viņa uzsver,
ka trauksme ceļama arī par nodokļu nemaksāšanu vai par
jebkādu citu prettiesisku, neētisku vai profesionāliem standartiem
neatbilstošu rīcību darbavietā:
“Diemžēl 2020. gads parādīja, ar kādām negatīvām sekām
saskaras cilvēki, par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus –
tiek liegtas vai samazinātas iespējas izmantot valsts atbalsta
mehānismus, tāpēc aicinu neklusēt un ziņot par pārkāpumiem
darbavietā. Mūsu katra rokās ir mainīt un vērst lietas uz labu.”
Lai
gan iedzīvotāji Latvijā zina, ka ir izveidota trauksmes celšanas
sistēma, un to izmanto, tomēr tikai katrs ceturtais trauksmes
cēlēju ziņojums 2019. gadā atbilda trauksmes celšanas pazīmēm.
Tāpēc Valsts kanceleja kampaņā skaidro trauksmes celšanas
iemeslus, sistēmu un procesu, atgādinot, ka trauksmes celšanas
mehānismi ir pieejami arī Covid-19 laikā, jo ziņojumu var nosūtīt
pa pastu, iesniegt tiešsaistē trauksmescelejs.lv,
pa e-pastu, iesniegumu parakstot ar elektronisko parakstu vai
pašrocīgi, bet konsultācijas var saņemt telefoniski vai e-pastā.
No 2019. gada 1. maija, kad stājās
spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi
kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju
aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi.
No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 –
tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir
vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020. gada
novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja*: 70% Latvijas iedzīvotāju
gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk
nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi,
kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis
trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. 2020. gada
statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas
būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru šobrīd tiek apkopota un
tiks publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.
Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido:
8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36%
uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu
aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu,
kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes
celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai
personisku interešu aizsardzību.
Trauksmi var un vajag celt! Celt trauksmi – tas nozīmē
neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses
aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz
to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem
nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību. Trauksmes celšanas
galvenais uzdevums nav sodīt, bet iespējami efektīvi reaģēt uz
pārkāpumu un savlaicīgi problēmu novērst, iesaistoties
sabiedrībai.
Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un
vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu
bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un
valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī
trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: pērn visvairāk –
36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta
kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis
18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu
uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst
trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta
trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā
daļa jeb 30,7% gadījumu.
Viens
no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo
trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija
jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās
organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku.
Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd
izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar
trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē,
un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas
ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.
“Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana
uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk,
nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja
šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā
palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši
kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,”
uzsver Inese Kušķe.
Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā
rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Tiesa, 14% aptaujāto
par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo
netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir
pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu
Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.
Vairāk
informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju
aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts
pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.
*Aptauju
2020. gada novembrī veicis Norstat,
aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.
