Covid-19 pandēmijas laikā par visu
tirdzniecības vietu atvēršanu atkal varētu sākt domāt tad, kad valstī
netiktu reģistrēti vairāk par aptuveni 270 jaunā koronavīrusa gadījumiem
dienā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma”
pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis,
epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija panāktu divu
nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī daudzas
citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.
Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850 jauniem
saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības
rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000
iedzīvotāju.
Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās saslimstība ar Covid-19
patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri ierobežojumi aizvien ir
spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar atšķirīgo vīrusa
paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.
Vaicāts par iespējām atsākt klātienes mācības skolās, SPKC pārstāvis
atzina, ka bērni ar Covid-19 slimo mazāk un arī mazāk izplata šo slimību
izraisošo vīrusu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka ne vienmēr bērni tiek
izmeklēti tikpat rūpīgi kā pieaugušie. “Varbūt tāpēc mēs arī mazāk
zinām,” pieļāva epidemiologs.
Turpinot par mācībām skolās, viņš uzsvēra, ka ierobežojumu mērķis
galvenokārt ir pasargāt pedagogus, kuriem klātienes mācību laikā risks
inficēties esot lielāks nekā ārstniecības iestādēs strādājošajiem.
Inficēšanās ar Covid-19 īpaši nepatīkami varot beigties pusmūža vecuma
skolotājiem ar hroniskām saslimšanām.
Perevoščikovs atgādināja, ka apstākļos, kad sabiedrībā saslimstība ar
Covid-19 kopumā ir zema, skolu un bērnudārzu darbība to īpaši
neietekmē, turpretim apstākļos, kad sabiedrībā saslimstība ir ļoti
augsta, atvērtas skolas un bērnudārzi rada papildu inficēšanās iespējas
gan pedagogiem, gan bērnu vecākiem.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā sarucis mājsaimniecībās, ārstniecības
iestādēs un privātajos pasākumos ar Covid-19 inficēto skaits, bet
palielinājusies saslimšana sociālās aprūpes iestādēs, darbā un
izglītības iestādēs, liecina Perevoščikova demonstrētie materiāli
trešdien notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas sēdē.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu par apzinātajiem Covid-19
gadījumiem un salīdzinot gada pirmās nedēļās, samazinājies
mājsaimniecībās, ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos inficēto
skaits.
Tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju inficēto skaits gan palielinājies sociālās aprūpes iestādēs, darbā un izglītības iestādēs.
Lai arī mājsaimniecību sektorā vērojams kritums, dzīvesvietas
joprojām ir galvenās vietas, kur vērojama inficēšanās. Gada otrajā
nedēļā mājsaimniecībās bija inficējušies 37,7%, sociālās aprūpes
iestādēs – 23,8%, darbā – 15,5%, ārstniecības iestādēs – 12,6%,
izglītības iestādēs – 3,2%, privātos pasākumos – 2,5%. Vēl 1,7% bija
inficējušies patversmēs, bet 2,1% citviet.
Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli lēma pagarināt šobrīd
noteiktos drošības ierobežojumus līdz ārkārtējās situācijas beigām,
7.februārim. Līdz tam laikam valdībai jālemj par ārkārtējās situācijas
virzības nosacījumiem jeb tā dēvētā “luksofora principa” ieviešanu.
Sarukusi inficēšanās ar Covid-19 privātos pasākumos un ārstniecības iestādēs, bet pieaug darbā un skolās
