Veselības ministrija (VM) piedāvā izbeigt
ārkārtējo situāciju, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.
Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīts
Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par
Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu
pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu.
Valdība minēto ziņojumu pieņēmusi zināšanai un uzdevusi ministrijai to pilnveidot.
Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības
risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu
pārskatīšanā ar “luksofora principu”, proti, nosakot četras
epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti
ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14
dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz
100 000 iedzīvotāju.
No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu
saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā,
bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb
sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu
ierobežojumus.
Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta
Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100
līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz
mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot
tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās,
pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās
ēdināšanas vietas.
Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19
riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt
ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties
kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.
Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu,
ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams
atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.
Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības
pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar
Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic
situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto
piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to
pārskatīšanu.
Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM rosina
ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir
saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas
riskus no ārvalstīm.
Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu,
prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu
pieejamību bērniem.
VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret
Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā,
aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem
deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu
grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un
pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.
Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli
par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro
noteiktās pašizolācijas prasības.
VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par
epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu
uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai,
piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas
inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas
prasības.
Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un
drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu
sniegšanas vietās.
Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības
ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt
par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu,
stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja,
nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs novērojama
saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto
pacientu skaits.
Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar 1.-2.klases
skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas
pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja
epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par
klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā
izglītības prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.
Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu
pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas
tirdzniecības konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto
preču sarakstu, nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai
tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot
konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās
drošības prasību ievērošanu.
Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās preces,
kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības
vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu valstī līdz
7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā ir ieviesta
virkne ierobežojumu.
