Cīņā ar dažādiem kaitēkļiem mazie dziedātājputni ir vieni
no lielākajiem dārzkopju palīgiem dārzā pavasara, vasaras un
rudens sezonā. Ziema ir laiks, kad varam tiem atdarīt piebarojot,
uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Viņš saka, ka, piebarojot putnus ziemā, panāksim to, ka arī
siltajā sezonā tie dzīvosies mūsu dārzā, sargājot to no
dažādiem kaitēkļiem. Tādēļ viens no viņa ieteikumiem –
audzēt dārzā dažādus augļus un ogas ražojošus kokus un
krūmus, daļu no tiem atstājot nenovāktu. Tā būs vieta, kur
putniem ziemā baroties.
Ja dārzam ir vējlauzes stādījums, tajā noteikti vērts
iekļaut tādus augus kā dažādu sugu vilkābeles, pīlādžus,
ābeles, aivas, mežrozītes, parka rozes, apiņus. Šo augu augļi
un ogas paliks līdz ziemai, nodrošinot barību arī putniem.
“Putniem ir laba atmiņa, un tie atgriezīsies gan ligzdas vīt,
gan uzraudzīt dārza teritoriju. Jo vairāk jūs padomāsiet par
šādiem stādījumiem, jo vairāk pasargāts būs dārzs,”
novērojis M.Narvils.
Savukārt rudenī speciālists aicina nenovākt ziedošos augus,
vasarā – veidot pļavā ziedošu augu laukumus, bet augļudārzā
– ziedošu augu slejas, lai viss dārzs būtu vienos ziedos.
Cilvēkiem patīk visur ieviest kārtību pēc sava prāta,
nepadomājot, ka sterili novākts dārzs dzīvajai dabai ir kā
tuksnesis. Tajos skaistākajos dārzos veģetācijas periodā un arī
pēc tam putniem ir vismazāk, ko darīt. Rūpes par ziedošo augu
daudzveidību ir ne tikai rūpes, lai veģetācijas periodā būtu,
kur apmesties derīgiem kukaiņiem, bet arī rūpes par to, lai
augiem noziedot veidotos sēklas, kas būtu pieejamas putniem. Dabā
tā ir iekārtots, ka ne visas sēklas izbirst uzreiz rudenī –
daļa paliek un kalpo kā barība putniem ziemas laikā.
“Viens piemērs no mana dārza. Vasarā izraku lielu bedri, tajā
izauga treknas balandas, kas palika nenopļautas. Jūs pat iedomāties
nevarat, kādas dzīres nedēļas garumā tagad ziemā tur bija
dažādu sugu putniem! Otrs piemērs ir no manas pļavas. Lai
veicinātu sugu daudzveidību, es to pļauju selektīvi, atstājot
pelašķus, asinszāles, āboliņu, pļavas dedestiņu. Tagad,
atrodot šo augu sēklas, vairākas dienas pa pļavu dzīvojās
pamatīgs svilpju bariņš. Oranžās bumbiņas uz baltā sniega fona
radīja daudz prieka!” stāsta M.Narvils.
