L ai gan ziema vēl negrib atkāpties, stindzinot ar salu, vēju un puteni, gaisā nešaubīgi ir jūtams pavasara tuvums. Un nekas nespēj izmainīt tā atnākšanu un dabas ritējumi. Zinu, ka zem sasnigušās baltās segas jau sadīgušas sniegpulkstenītes. Tās vērs savus baltos zvaniņus, tiklīdz sniegs nokusīs.
Tāpat ir ar Covid-19 pandēmiju, kas likusi sastingt mierā, ārpus mājas neiet bez vajadzības, ieturēt distanci… Tomēr, par spīti ierobežojumiem, dzīve turpinās. Jā, pilsētas dzīvokļa četrās sienās droši vien ir grūtāk, jo ir liegtas ierastās darba, atpūtas, vaļasprieku un izklaides iespējas. Tomēr, ja pārtrauc lamāt valdību un tās pieļautās kļūdas, tad var arī rasties oriģinālas un radošas idejas, kā lietderīgi izmantot laiku, kura beidzot ir pat par daudz.
Nesen iznācis jauns žurnāls “Lauku Māja”, acīmredzot jūtot pieprasījumu, ko apliecina publikācijas par jaunām ģimenēm ar bērniem, kas pārcēlušās uz laukiem no Rīgas un citām pilsētām. Žurnāla galvenā redaktore atzīst, ka satiek arvien vairāk cilvēku, kuri pēc pārcelšanās uz laukiem secinājuši – bija vērts. “Ticu, ka šo sajūtu vajag meklēt apzināti – zināt, par ko varam būt priecīgi un pateicīgi!” secina viņa. Pēdējās desmitgades pētījumi apliecina, ka bērni, kas auguši lauku vidē, retāk cieš no astmas, alerģijām un viņu imunitāte ir spēcīgāka nekā vienaudžiem pilsētā. Orhūsas (Dānija) universitātes pētījumā secināts, ka lauku bērni ir norūdījušies saskarei ar dažādām baktērijām, putekšņiem, sēnītēm un citiem mikroorganismiem, kas var izraisīt nevēlamas organisma reakcijas vai pārlieku jutīgumu. Turklāt ieguvums ir ne tikai spēcīgāka imūnsistēma, bet arī fiziskā attīstība, jo laukos bērni ir kustīgāki.
Kulturoloģes Līgas Zelčānes un uzņēmēja Justa Krapāna ģimene, kurā aug meita Māra un dēls Francis, savā lauku mājā Zentenē izveidojusi uzņēmumu “Dzīvotnes”, jo saprata – ir jāatrod veids, kā pelnīt. Viņu radītais zīmols īsā laikā guvis atpazīstamību, piedāvājot stikla terārijus, kuros dažādi augi dzīvo savu dzīvi. “Dzīvotnes” projektam abus iedvesmojusi lauku burvība.
