Šobrīd klusums valda novada sporta bāzēs. Cik ilgi tā turpināsies sakarā ar Covid-19 pandēmiju, nav zināms. Vēlos dalīties atmiņās par sportošanu un atpūtu Gulbenē un novadā piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā.
Sievas kļuva par aktīvākajām līdzjutējām
Pilsētā tolaik bija viena deju zāle – dzelzceļnieku klubā. Un bija viena sporta zāle – Vecgulbenes muižas manēžā. Savukārt lauku teritorijā vispār nebija sporta zāļu. Tolaik populāra bija volejbola spēle. To brīvā dabā piekopa jaunieši teju katrā apdzīvotajā vietā. Kā kuriozu atceros, ka Lizumā ne visas sievas bija apmierinātas ar vīru bumbošanas treniņiem. Taču, kad sākās publiskās sacensības, kuras bija iespēja vērot līdzjutējiem, sievas savas domas mainīja. Viņas kļuva par visaktīvākajām atbalstītājām un ar interesi gaidīja katras nākamās sacensības.
Kas par komandu bija Lizumā! 1965.gada jūnija laikrakstā “Dzirkstele” es, būdams Lizuma sporta dzīves vadītājs, rakstīju: “Lizuma ciema volejbola komandu sastāvi (gan sievu, gan vīru komandas – J.O.) izveidojās tikai šogad. Fizkultūrieši ziemā regulāri trenējās, tāpēc šajā sezonā gūst labus panākumus.” Togad zonālajās sacensībās Balvos lizumnieši konkurēja ar Balvu un Bauskas komandām, kuras arī bija spēcīgas. Taču Lizuma kolhoza “Spars” komandā bija izcili spēlētāji – Imants Audzišs un Mintauts Eglītis. Abi bija līderi uzbrukuma spēlē. Zonālajās spēlēs Balvos lizumniešu vīru komanda kļuva pati labākā. Pēc tam Līksnā notika starpzonas sacensības, kurās spēkiem mērojās Daugavpils rajona kolhoza “1.Maijs” un Lizuma “Spara” vīriešu komandas. Par to, cik sīva bija cīņa, liecina ieraksts sacensību protokola spēles laiku ailē: 2 stundas un 15 minūtes. Setu attiecība – 3:2 (7:15, 16:14, 16:14, 7:15 un 18:16).
Bet negāja jau nemaz tik viegli. Uz sacensībām Līksnā “Spara” volejbola komandai līdzi nevarēja doties Mintauts, kurš studiju laikā Lauksaimniecības akadēmijā bijis augstskolas volejbola komandas izlases spēlētājs. Ko nu bez viņa lai iesāk?! Talkā ņēmām psiholoģiju.
“Donāt, aizej vēl pēc viena alus spaiņa!”
Līksnā sacensības noritēja “siltā atmosfērā”. Publika bija jautra, atbalstīja Daugavpils spēlētājus. Pēc pirmā seta zaudējuma sacensību vērotāji atnesa spaini alus. Cerēja, ka “Spara” vīri spēles laukumā viegli tiks pieveikti. Taču savu māku parādīja I.Audzišs un saistošais spēlētājs Elmārs Nagla. Divos nākamajos setos Lizuma komanda svinēja uzvaru. Taču spēle noritēja nervozā gaisotnē. Iemalkojot alu, komandas vienojās spēlēt tālāk līdz trīs setu pārākumam. Ceturto setu “Lizums” pārliecinoši zaudēja. Piektajā setā pretinieki bija vadībā, tāpēc atslābinājās. Kāds no viņiem iesaucās: “Donāt, aizej vēl pēc viena alus spaiņa! Pavadīsim ciemiņus godam!” Spēles pārtraukumā vienojāmies, ka servēsim “sveces”, lai bumba lido pēc iespējas augstāk. Spēles laikā bumba trāpīja pa galvu mūsu komandas spēlētājam Zigfrīdam Markevicam un uzlidoja sevišķi augstu – tieši pa rokai I.Audzišam.
Pretinieki spēlēja pret sauli – tas nenāca viņiem par labu. Sīvā cīņā lizumnieši panāca pretinieku komandu, un tad jau arī sekoja uzvara. Visu izšķīra servēšanas tehnika un I.Audziša spēle, gremdējot no otrās līnijas. Skatītāji nebija apmierināti, izklīda, alus spaini aiznesdami sev līdzi.
Pēc tam Limbažos sekoja lauksaimniecības arteļu finālsacensības. “Spara” komanda ieguva ceturto vietu. Maču noslēgumā par labāko uzbrucēju tika atzīts I. Audzišs un saistītais spēlētājs E.Nagla.
Toreiz “Spara” komandas sastāvā bija arī Z.Markevics, Roberts Žeigurs, Pēteris Nikolajevs, Jāzeps Kaņeps, Peteris Talbergs.
Labu veselību vēlu Lizuma sporta veterāniem! Lai patīkamas atmiņas mūs visus silda! Diemžēl šodien starp mums vairs nav šīs komandas biedru E.Naglas, Z.Markevica, M.Eglīša, tomēr atmiņās mēs visi arvien esam kopā komandas sporta uzvarās un arī zaudējumos.
