Valdība trešdien atlika lemšanu par Operatīvās
vadības grupas izstrādātajiem četriem soļiem pakāpeniskai ierobežojumu
mīkstināšanai, uzdodot to atkārtoti izvērtēt atsevišķai ekspertu grupai,
bet valdība minēto jautājumu turpinās skatīt piektdien.
Trešdien valdība vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādātos
priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai,
kas tostarp paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.
Sēdes gaitā radās neizpratne par Operatīvās vadības grupas darbā iesaistīto ekspertu viedokli par piedāvātajiem ierobežojumiem.
Pēc Operatīvās vadības grupas sniegtās informācijas, tika izveidota
analītiska ekspertu darba grupa. Ietekmi uz Covid-19 izplatību
novērtēšanu veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības
veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis,
medicīnas doktore Elīna Dimiņa, RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne un RSU
profesore Ludmila Vīksna.
Darba grupā sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai darbojās
Latvijas Universitātes (LU) sociālpsihologs Ivars Austers,
sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas
institūta pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, dizainere Ingūna Ēlere
un komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.
Savukārt darba grupā sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību
novērtēšanai darbojās ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo
zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, LU Pedagoģijas,
psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore
klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore
Feliciāna Rajevska un psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Darba grupā ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai darbojās
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš,
ekonomisti Kārlis Vilerts un Mārtiņš Āboliņš.
No vadības grupas sagatavotās priekšlikumu prezentācijas izriet, ka
piesaistītie eksperti no akadēmiskās un finanšu vides, kā arī
komunikācijas un medicīnas eksperti ir atbalstījuši plānu mīkstināt
ierobežojumus. Tomēr valdības sēdes laikā ekspertu grupas darbā
iesaistītais Sedlenieks norādīja, ka ekspertu grupa nav atbalstījusi
ierobežojumu mīkstināšanu, bet drīzāk to noraidījusi.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis
Citskovskis skaidroja, ka konkrētā ekspertu grupa vērtēja patlaban
spēkā esošos ierobežojumus un sniedza savu atzinumu par to ietekmi uz
sabiedrību. Tāpat ekspertu grupa sniegusi ātru novērtējumu par piedāvāto
plānu ierobežojumu atvieglojumu ieviešanai, atzīstot, ka šis
piedāvājums ir riskants un tas nesasniegs mērķi – līdz šā gada jūnijam
panākt kumulatīvo 14 dienu saslimstības ar Covid-19 rādītāju uz 100 000
iedzīvotāju līdz 200.
Uzklausot šo informāciju, atsevišķi ministri rosināja neatlikt šī
jautājuma izskatīšanu, bet atsevišķi ministri aicināja atlikt, lai
piesaistītie eksperti sniegtu savu vērtējumu par piedāvāto plānu
ierobežojumu mīkstināšanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzina, ka Operatīvās
vadības grupa ir paveikusi apjomīgu darbu un piedāvātie soļi šķiet
loģiski. Ministrs arī atzinīgi izteicās par ierobežojumu noņemšanu
tirdzniecības nozarei. Vienlaikus Gerhards brīdināja, ka nevajadzētu arī
sabiedrībai sniegt liekas cerības, jo epidemioloģiskā situācija var
mainīties.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda atzinīgus vārdus
par Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem priekšlikumiem ierobežojumu
mīkstināšanai. Linkaita ieskatā, pirmajā solī jeb no 7.aprīļa varētu
atļaut strādāt arī muzejiem. Vienlaikus viņu dara piesardzīgu
priekšlikums ļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, tāpēc pirms lēmuma
pieņemšanas ministrs vēlējās uzklausīt Veselības ministrijas viedokli.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda atbalstu pasākumu
kopumam, kas attiecas uz izglītību, bet vienlaikus viņš iebilstu
piedāvājumam vērt vaļā visus veikalus, tostarp lielveikalu ierobežotu
darbības atsākšanu. Pēc viņa paustā, būtu iespējams un varētu virzīties
uz iepirkšanās organizēšanu pēc iepriekšēja pieraksta.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka, mīkstinot ierobežojumus, svarīgākais ir
saglabāt piesardzību. Viņaprāt, reģionu princips ir izmantojams arī
turpmāk, turklāt uzsvars būtu jāliek uz ārtelpām, kur inficēšanās riski
ir zemāki. Ministrs arī sacīja, ka lielākais izaicinājums patlaban ir
sabalansēt “pirmā soļa platumu”.
Arī uzņēmēju organizācijas mudināja tomēr pieņemt lēmumu par
ierobežojumu mīkstināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atzinīgus vārdus par pirmo
soli ierobežojumu mīkstināšanas virzienā. Viņš to novērtēja kā
“sabalansētu un atbilstošu situācijai”. Endziņš pauda pārliecību, ka
nebūtu pamatoti turpināt ierobežot tirdzniecības nozari.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga
Meņģeslone aicināja pieņemt četru soļu plānu, uzsverot, ka tas ir
izsvērts, izstrādāts ar “veselo saprātu un ir balstīts datos”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Ministru
kabinets nav vienots šajā jautājumā, tāpēc premjers ierosināja šo
jautājumu skatīt piektdien. “Man nav grūtību piekrist vai nepiekrist
ekspertiem, bet man nav zināms viņu viedoklis,” secināja Kariņš.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets trešdien bija plānojis skatīt
Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību
ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut
darboties visiem tirgotājiem.
Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos
pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu
un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.
Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir
riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest
stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu
cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī
pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs
īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas
kontroli un uzraudzību.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais pirmais solis ierobežojumu
mīkstināšanai paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības
rādītājs ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 400, no
7.aprīļa varētu īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa –
klātienē atļaujot mācīties 1.-6.klasēm un 12.klasei, savukārt
7.-11.klases ievērotu rotācijas principu – divas dienas nedēļā klātienē.
Tāpat iecerēts atļaut individuālās konsultācijas telpās, interešu
izglītību un profesionālās ievirzes izglītību varētu nodrošināt ārā
grupās līdz desmit cilvēkiem. Profesionālajā izglītībā varētu atļaut
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo
praktisko saturu apgūt telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Tāpat
varētu atļaut pēc reģionālā principa nodarbības ārā līdz desmit
cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības
riskam, personām ar atkarībām, kā arī varētu atļaut individuālās
konsultācijas telpās.
Pirmajā solī no 7.aprīļa varētu atļaut pulcēties divu mājsaimniecību
ietvaros ārā līdz desmit cilvēkiem. Šajā soli varētu arī atļaut piketus
un gājienus līdz desmit cilvēkiem.
No 7.aprīļa varētu darboties visas tirdzniecības vietas, tostarp ielu
tirdzniecība, tiesas, savukārt tirdzniecības centros ar platību virs
7000 kvadrātmetriem brīvdienās strādātu tikai pārtikas, higiēnas,
dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un
pakalpojumu sniegšanas vietas.
Otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība
uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās
varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai
nepieciešamo profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē
grupās līdz desmit cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut profesionālās
kvalifikācijas eksāmenus klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem,
centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit cilvēkiem. Savukārt 9.klases
obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā līdz desmit cilvēkiem
varētu kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus, bibliotēkas un
kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa beigās
varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit
cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu
mājsaimniecību ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu
telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī
brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības AM, A1,
A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma
pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām
dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē,
pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu
jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība
ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas provizoriski
varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē individuāli,
nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu atrasties
vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25
kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas
treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā valstī,
bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam. Tāpat
maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un
augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un
ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem
Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis paredz, ka
gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000
iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu
atļaut rīkot sporta sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu
sniegšanu telpās, interešu izglītību telpās, kā arī varētu rīkot
nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo
tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp
paredzot tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai
jāapliecina, ka tā ir vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut kultūras jomas
pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi varētu
atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit
cilvēkiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim
izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
