Valdība ceturtdien apstiprināja Kultūras
ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas
paredz, ka datu nesēju atlīdzība (DNA) turpmāk būs jāmaksā arī par
viedtālruņiem, datoru cietajiem diskiem un ārējiem cietajiem diskiem,
savukārt tā vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Lita Kokale, šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem “Noteikumos par
tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības
lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”.
DNA ir atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par to
autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.
Pret KM izstrādāto piedāvājumu iebilda virkne nozaru pārstāvju,
tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija,
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
asociācija un virkne citu.
Nozares galvenokārt pauda kritiku par noteikumu grozījumu izstrādes
procesu, kā arī norādīja uz piedāvātā varianta netaisnīgumu,
neadekvātumu un nesamērīgumu. Nozaru pārstāvji aicināja piedāvājumu
pārstrādāt.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) nepiekrita paustajai kritikai,
ka par noteikumu projektu nav ticis gana daudz diskutēts. Ministrs
uzsvēra, ka KM izstrādātais piedāvājums ir labi sagatavots, turklāt par
to notikušas plašas diskusijas. Puntulis piebilda, ka iebildumi pret
jauno regulējumu nenozīmē, ka diskusijas nav bijušas.
Vienlaikus atbalstu izstrādātajiem grozījumiem pauda vairākas radošo
un kultūras nozaru organizācijas, kuru ieskatā izmaiņas noteikumos
paredzēs taisnīgāku regulējumu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka valdība ir parādā
mūziķiem, turklāt parāds ir liels. Viņš arī piebilda, ka mūziķi ilgu
laiku tikuši turēti badā. Ministrs norādīja, ka lielākajā daļā pasaules
valstu, kuras ciena intelektuālo īpašumu, jau sen pastāv tāda pieeja,
kādu patlaban piedāvā Kultūras ministrija. Tajā pašā laikā Bordāns
piebilda, ka viņš no KM būtu sagaidījis šim laikam un jaunākajām
tehnoloģijām atbilstošu priekšlikumu.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piekrita paustajam par to,
ka regulējums varētu būt laikam atbilstošāks, tomēr viņš aicināja
nevilcināties ar Kultūras ministrijas priekšlikuma apstiprināšanu.
Puntulis pieļāva, ka tuvāko gadu laikā regulējumu varētu pārskatīt un
padarīt modernāku.
Kā informēja KM, Satversmes tiesa 2012.gadā ir noteikusi, ka datu
nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, taču līdz pat šim
brīdim tas netika izdarīts ne reizi.
“Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs
perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi
raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana
nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās
diskusijās izskanējušo,” pauda Puntulis.
KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere norādīja,
ka autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā
iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu. Viņa
uzsvēra, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz
jebkuru autordarbu – arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām
vajadzībām.
“Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis
asprātīgus video, “mēmes” vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar
draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentēja Zommere.
Grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas piecas iekārtas
vai datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas
izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to
autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā
diska – 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas – 6% tās vērtības un 4%
no datoru ārējo cieto disku vērtības.
Pēc KM pārstāves paustā, DNA saraksts Latvijā aktualizēts, sperot
kompromisa soli pretī datu nesēju vai iekārtu tirgotājiem un ražotājiem,
kuri veic DNA maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī. Igaunijā DNA
sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī DNA par
katru no datu nesējiem vai iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram,
iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā DNA noteikts 3,50
eiro, savukārt Lietuvā pat 4,30 eiro apmērā.
DNA nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. 22 ES dalībvalstīs
pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā. 2012.gadā Satversmes tiesa
noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un
iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām
Latvijas sabiedrībā. DNA saraksts nebija aktualizēts kopš 2012.gada.
