Tīri aiz intereses retu reizi pārlapoju elektronisko mediju ziņu portālus, kaut arī neesmu ekrāna lasītāju piekritējs. Lai aptuveni nojaustu, kas notiek mūsu Latvijā, pietiek ar “Panorāmu” un dažiem analītiskajiem raidījumiem. Starptautisko ziņu sadaļā priekšroku dodu “Euronews”, lai gan kripatiņu taisnības var saskatīt arī nemīlētajos Krievijas kanālos, un galu galā arī radio vēl joprojām eksistē, kur mūzika un izklaide mijas ar vispusīgām ziņām. Padziļinātāku informāciju un satraukto klausītāju noskaņojumu var nojaust, klausoties Latvijas Radio 1, taču ne pārāk aizraujoties, jo gribas jau arī atpūtināt smadzenes. Tā, atgriežoties pie elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, pēdējo reizi palasīju ārzemju ziņas, zinātni un biznesu. Sapratu, ka neko nesaprotu. Palasīju, kādas summas grozās pasaulē, kas, ko un par cik pērk, īsti neizprazdams, kāpēc tas vajadzīgs un pat kas ir tas, ko pērk. Tomēr, ja jau cilvēki par to maksā, tad kādam tas man nesaprotamais ir vajadzīgs. Tā arī nesapratu, kāpēc “Teslas” ražotās automašīnas Ķīnā nedrīkst iebraukt militāros objektos. Vai tiešām tās var izmantot spiegošanai vai arī tās ir lielvalsts ambīcijas, lai pierādītu, ka visur ir zobs pret zobu. Kaut ko palasīju par man joprojām nesaprotamajiem kriptovalūtas digitālajiem aktīviem un nošausminājos par to izaugsmes apjomiem. Nu interesanti jau, bet vai man to vajag? Negribu ticēt, ka dzīve mani piespiedīs izmantot ko tādu. Jau tagad mums pietiek ar viedtālruni, lai iegūtu kāroto preci, un varbūt nākamās paaudzes uz reālu naudu skatīsies tāpat kā mēs uz dinozauriem, tomēr manās acīs zelta stienis vienmēr būs vērtīgāks par tā ekvivalentu “bitkoinos”. Tehnoloģijas attīstās pārāk strauji, un parasts cilvēks tām netiek vairs līdzi. Tomēr mūs nepārtraukti spiež izmantot visu jauno pat tad, kad mēs to ļoti negribam vai pat nemākam. Skaitās, ka viss tiek darīts cilvēku dzīves uzlabošanai, un daudz kam jau var arī piekrist, tomēr tas reizē arī sarežģī mūsu dzīvi. Vienmēr vajag atstāt kādu laipiņu arī tiem, kas negrib pieņemt jauno. Tiem, kas spītīgi dod priekšroku pagaidām vēl esošajai skaidrajai naudai, nevis pārskaitījumiem, tiem, kas nespēj komunicēt ar virtuālajiem atbildētājiem un pat necenšas kaut ko sazvanīt, ja izdzird kaitinošo frāzi “nospiediet taustiņu viens”. Mēs esam tauta, kura par daudz ko zina vismaz kaut ko. Tādi arī paliksim!
