Vakcinācijas projekta birojs ir pilnīgi lieka
institūcija, kas kavē vakcinācijas tempu, uzskata bijusī veselības
ministre, “MFD veselības grupas” galvenā ārste Ingrīda Circene.
Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā savu ārstes un veselības
aprūpes vadītājas pieredzi, nebūtu darījusi neko no tā, kā pašlaik
valstī tiek organizēta vakcinācija pret Covid-19.
Circenes ieskatā, tas, kā patlaban tiek organizēta pedagogu
vakcinācija, ir nepareizi. Ir iesaistītas vairākas institūcijas, kas
saskaņo datus dažādās datu bāzēs, kas ir liekas darbības. Viņasprāt, tā
vietā skolas vadība varētu iesniegt vakcinējamo sarakstu mobilajai
brigādei, kura atbrauktu uz skolu un visus pedagogus un darbiniekus
savakcinētu.
“Es jau kopš februāra esmu teikusi, ka pamatkodols vakcinācijas
procesa organizēšanai ir ģimenes ārsti. Viņiem ir noslēgti līgumi ar
Nacionālo veselības dienestu un viņu pienākums būtu savus pacientus
vakcinēt,” sacīja Circene.
Viņa uzsvēra, ka katram ģimenes ārstam ir visa nepieciešamā
informācija par saviem pacientiem, proti, gan kontaktinformācija, gan
informācija par vecumu un hroniskajām slimībām. Ievadot meklētāja vecumu
vai slimības kodu, ģimenes ārsti atlasītu tos pacientus, kas konkrētajā
laikā atbilst prioritārajai grupai, un medmāsa viņiem piezvanītu. “Viss
tas, kas pašlaik tiek organizēts caur trijām vai četrām institūcijām,
tikai paildzina vakcinācijas procesu,” sacīja bijusī veselības ministre.
Viņa atzina, ka daudzām ģimenes ārstu praksēm nepietiek cilvēkresursu
un platības, tādēļ jau februārī viņa rosinājusi, ka vakcinācijas
procesā vajadzētu iesaistīt pašvaldības, kuras varētu gādāt par telpām
un koordinatoriem, kuri uzaicina uz vakcināciju, veic pierakstus, ievada
datus par vakcinētajiem, tādējādi palīdzot ģimenes ārstu praksēm.
“Tagad tas tiek darīts, taču to varēja izdarīt jau agrāk,” sacīja
Circene.
Viņa piebilda, ka vajadzības gadījumā ģimenes ārstiem varētu palīdzēt
privātie medicīnas uzņēmumi, tādējādi varētu pilnībā nodrošināt
vakcināciju visā valstī.
“Bezjēdzīgām reklāmas kampaņām, kurām nav reālas atdeves, paredzēto
finansējumu vajadzētu ieguldīt mobilām vakcinācijas brigādēm, kuras
aizbrauktu tur, kur ir pietiekamā skaitā vakcinējamo,” sacīja Circene.
Bijusī ministre kritizēja arī “dzīvās rindas” pieeju, jo tā bijusi
mākslīgi apgrūtināta ar dažādām nevajadzīgām formalitātēm, kas
neveicinājusi cilvēku interesi par vakcinēšanos.
Viņas ieskatā pašlaik svarīgi ir iespējami ātrāk iegūt kolektīvo
imunitāti, taču mediķei esot informācija no kolēģiem dažādos Latvijas
novados, ka ģimenes ārsti prasīto 40-60 devu vietā saņem vien desmit, kā
rezultātā nav iespējams produktīvi organizēt vakcināciju.
“Ja vakcinācija būtu uzticēta ģimenes ārstiem un viņi nodrošināti ar
pieprasīto vakcīnu daudzumu, tad jau šodien rezultāts būtu četras līdz
sešas reizes labāks, nekā tas ir patlaban,” uzskata Circene.
Bijusī veselības ministre kā neveiksmīgas vakcinācijas cēloni minēja
arī to, ka gan Veselības ministrijā (VM), gan valdībā trūkst cilvēku ar
medicīnisko izglītību, kas saprastu, kā efektīvāk organizēt un vadīt
vakcinācijas procesu, turklāt “nozari vadošais ministrs domā, ka viņš ar
saviem darba pienākumiem tiek galā un savas spējas neapšauba”.
Kā vēstīts, otrdien valdības sēdes laikā Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) neslēpa sašutumu par vakcinācijas pret Covid-19
gauso gaitu un norādīja uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP)
atbildību. Pēc valdības sēdes gan Kariņš pauda pārliecību, ka VM ar
vakcinācijas procesu tiks galā.
“Ministrijai ir pilna atbildība noorganizēt šo procesu. Ja to nevarēs
izdarīt, tad valdībai vienmēr ir plāns “B”, bet tas nav tas, uz ko
jātiecas. VM esošajā struktūrā jātiek galā ar šo izaicinājumu. Esmu
pārliecināts, ka tiks. Bet esmu noraizējies, ka tas ir pārāk tālā
nākotnē,” sacīja Ministru prezidents, piebilstot, ka viņš turpinās
mudināt paātrināt vakcinācijas procesu.
Kariņš arī aicināja nevērtēt pārāk zemu līdz šim paveikto
vakcinācijas procesa nodrošināšanā. Premjers pozitīvi vērtēja VM
paveikto attiecībā uz vakcinācijas infrastruktūras izveidi, nodrošinot
vakcināciju pie ģimenes ārstiem un masu vakcinācijas centros. Tāpat tiek
nodrošināta vakcīnu loģistika un ir labota iepriekš VM pieļautā kļūda
ar vakcīnu piegādēm.
Tajā pašā laikā Kariņš uzsvēra, ka premjera galvenā mēraukla ir tā, lai vakcinācijas temps notiktu raiti.
Pavļuts šajā sakarā sacīja, ka “diemžēl dusmošanās un sašutuma
izrādīšana nekādā mērā vakcinācijas tempu nepaātrina”. Tāpat viņš
piebilda, ka tas arī nemazina sabiedrības neapmierinātību ar valdību un
bažas par vakcinācijas procesu.
Pēc viņa paustā, šobrīd Latvijā ir maz vakcīnu, un pēc pagājušās
nedēļas, kad vakcīnu bija vairāk, palicis tikai aptuveni vienas nedēļas
apjoms, kura izlietošana jau esot saplānota.
