Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par
atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu
plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda
uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots
taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo
nepilnību novērst.
Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums
vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma
izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz
uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par
darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu,
izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots
brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada
laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”
Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka
demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums
un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā
konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem,
proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un
salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu
sadale proporcionāli nopelniem.
Tiesībsargs nerod saprātīgu izskaidrojumu, kādēļ atbalsts
pienāktos uzņēmējam, kas valstij ir parādā, piemēram, valsts
sociālas apdrošināšanas iemaksas 1000 eiro apmērā, bet atbalstu
nesniedz uzņēmējam, kas administratīvi sodīts ar 350 eiro par
informatīvās deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā un
samaksājis sodu. Tāpat nav samērības tajā, ka atbalsta
saņemšanai ir pieļaujams nodokļa parāds 1000 eiro apmērā
vai arī neierobežots daudzums nelielu administratīvo pārkāpumu,
kuru naudas soda kopsumma var veidot 500 eiro, bet administratīvais
sods 152 eiro apmērā (turklāt samaksāts) ir šķērslis atbalsta
saņemšanai.
Nav skaidrs pamatojums, kādēļ atbalsta saņemšanai
ierobežojami tikai tie uzņēmēji, kuriem administratīvo sodu
piemēroja tikai par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu
saistībām, pārkāpumiem muitas jomā vai par darba tiesiskās
attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Šīs jomas ir
būtiskas sabiedrības interešu nodrošināšanai, tomēr jebkurā
citā jomā izdarīts nopietns administratīvais pārkāpums ir
tikpat nozīmīgs sabiedrības interesēm.
Taisnīgums prasa, lai labumu sadale notiktu proporcionāli
nopelniem. Iepriekš uzskaitītie piemēri spilgti apliecina, ka
noteikumos minētais nosacījums par atbalsta nepiešķiršanu ir
bijis drīzāk kā kritērijs, lai samazinātu atbalsta saņēmēju
loku, nevis, lai taisnīgi piešķirtu valsts atbalstu Covid-19 krīzē
cietušajiem uzņēmumiem.
Reaģējot uz uzņēmēju sūdzībām, jau februārī tiesībsargs
vērsās pie Ministru kabineta ar lūgumu steidzīgi labot uzņēmēju
atbalsta noteikumus, jo tie neatbilst vienlīdzības un taisnīguma
principam, sadalot visus godprātīgos nodokļu maksātājus divās
grupās. Tiesībsargs jau toreiz lūdza pēc iespējās ātrāk
grozīt Uzņēmēju atbalsta noteikumus.
Tiesībsargs uzsver, ka valsts varas pienākums ir ievērot
tiesiskas valsts pamatprincipus. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir
pienākums regulāri apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām
ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas nebūtu
pilnveidojams.
