Gulbeniete Palmīra Piļka, kurai pieder dzīvoklis Skolas ielā, vaicā “Dzirkstelei”, vai ir korekti regulāri veikt ūdens patēriņa pārrēķinus mājai, ja visiem dzīvokļiem ir uzlikti verificēti ūdens skaitītāji. Ja tas nav korekti, kam par to jāatbild – SIA “Gulbenes nami”, mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, mājas iedzīvotājiem?
SIA “Gulbenes nami” valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” skaidro:
“Dzīvojamajā mājā visas mājas kopējo ūdens patēriņa starpību nosaka pēc katrā mājā uzstādītā dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezgla (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījuma. Tas norāda mēneša laikā visas mājas kopējo patērēto ūdens daudzumu.
Lai šo kopējo patērēto daudzumu sadalītu starp visas mājas dzīvokļu īpašniekiem, tiek izmantoti katra dzīvokļa individuālie ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi. Tomēr nereti, sasummējot visu dzīvokļu individuālo skaitītāju rādījumus, iegūtā summa ir mazāka par komercuzskaites mēraparāta rādījumu. Tas nozīmē, ka kopumā mājas visu dzīvokļu īpašnieki ir patērējuši lielāku ūdens daudzumu, nekā to kopā uzrādījuši visi dzīvokļu īpašnieki pēc saviem individuālo skaitītāju rādījumiem.
Kāpēc rodas ūdens patēriņa starpība? Tam var būt vairāki iemesli: pārāk atšķirīgā laika posmā tiek iesniegti dati par dzīvokļu individuālo skaitītāju rādījumiem; ūdens tiek patērēts bez uzskaites; tiek uzrādīts mazāks ūdens patēriņš, nekā tas ir patiesībā; iespējams, mehāniski tiek ietekmēti ūdens patēriņa skaitītāji, apturot vai kavējot to darbību; tiek izmantoti bojāti un neverificēti ūdens patēriņa skaitītāji; ir bijuši gadījumi, ka tiek izbūvēts papildu pieslēgums ūdensvadam pirms skaitītāja; tiek izmantoti ūdens patēriņa skaitītāji ar atšķirīgu ūdens plūsmas uztveršanas jutību; uzskaites mezglā netiek ierīkoti filtri un pretvārsti; mājas ūdensapgādes kopējā sistēmā ir bojājumi un sūces; aizsērējis vai bojāts kopējais ūdens skaitītājs mājas ievadā.
Kārtību, kādā ik mēnesi starp dzīvokļu īpašniekiem tiek sadalīts konstatētais ūdens patēriņa starpības daudzums, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. Tā ir vienota kārtība visā valstī. Kopš 2020.gada 23.aprīļa tajos ir veikti būtiski grozījumi. Šo noteikumu 10.punkts paredz, ka katras dzīvojamās mājas īpašnieki paši savstarpēji var vienoties par ūdens patēriņa starpības segšanas kārtību šādos variantos:
● atbilstoši dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;
● proporcionāli dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā skaitītāja rādījumam;
● atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram.
Ministru kabineta noteikumos arī ir atrunāta kārtība, starp ko un kādā veidā tiek dalīta patēriņa starpība, ja mājā ir dzīvokļi, kuru iemītnieki ilgstoši nav iesnieguši skaitītāju rādījumus, kuros skaitītāji vispār nav uzstādīti vai atkārtoti nav ļauts veikt skaitītāju pārbaudi.
Ņemot vērā minēto, īsumā atbildot uz norādīto jautājumu, norādām, ka ir korekti veikt ūdens patēriņa pārrēķinus mājai, ja visiem dzīvokļiem ir uzlikti verificēti ūdens skaitītāji, jo šādu kārtību visā valstī ir noteicis Ministru kabinets.
Ministru kabineta noteikumi Nr.524 ir vairākkārt grozīti, mainot arī noteikto kārtību attiecībā uz ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu, un jaunā redakcija ir spēkā kopš 2020.gada 23.aprīļa.”
