Pēdējā laikā skaļāk dzirdam sabiedrības un politiķu
neapmierinātību ar tiesībsargājošo iestāžu darbu smagu un
sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā. Vairāk dzirdam par slikto,
mazāk par labi padarītu darbu.
Nenoliegšu, ka saistībā ar pēdējiem notikumiem ne
ministrijai, ne Valsts policijai nav viegls laiks. Turklāt visi
gaida rezultātu, un nekavējoties.
Iespējams, es neaizstāvētu policiju, ja pati nebūtu strādājusi
par izmeklētāju. Mans izmeklētājas stāžs ir 23 gadi. Es
nesaņemu izdienas pensiju, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojā savulaik strādāju par Izmeklēšanas nodaļas vadītājas
vietnieci. Birojā biju nostrādājusi vairāk kā 10 gadus. Manā
lietvedībā bija arī daudzi apjomīgi un sabiedrisko rezonansi
izraisoši kriminālprocesi. Pēdējais no tiem bija tā saucamā
“Daimler” lieta. Apjomīga, interesanta un mana pēdējā
lietvedībā esošā lieta, kas joprojām atrodas tiesā un tiek
skatīta pirmajā instancē.
Sešus gadus no sava darba stāža Valsts policijā es strādāju
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas Smagu noziegumu
atklāšanas un koordinācijas pārvaldē, izmeklējot tā saucamās
slepkavību un izvarošanu lietas ar sabiedrisku ažiotāžu, kā arī
sniedzot atbalstu izmeklētājiem no visas Latvijas – gan
praktisku, gan pārņemot viņu lietvedībā esošas lietas. Tāpat
sadarbojāmies ar citu valstu dienestiem, sniedzot atbalstu tiesiskās
palīdzības lūgumu ietvaros.
Daudziem šķiet nesaprotami, kādēļ netiek stāstīts par
izmeklēšanas detaļām, kādēļ netiek informēta sabiedrība.
Izmeklēšana, manā skatījumā, ir pats interesantākais un no
radošuma viedokļa visaizraujošākais darbs. Iespējams, operatīvo
dienestu darbinieki teiktu, ka viņu darbs arī nav garlaicīgs, bet
pierādījumu iegūšana un nostiprināšana ir izmeklētāja
kompetence. Izmeklētājs ir tas, kurš pieņem lēmumu
kriminālprocesā, tas, kurš izvirza versijas. Taču izmeklētājs
nav viens spēlētājs. “Skaļo” lietu izmeklēšana ir komandas
darbs, un komandai jābūt labai, saliedētai un zinošai. Turklāt
ar šādām lietām strādā pieredzējušākie izmeklētāji, kuru
komandā ir eksperti, speciālisti, operatīvie darbinieki un
prokurors. Daļa sabiedrības varbūt to nemaz nezina, cik ļoti
būtiska loma jau no paša kriminālprocesa uzsākšanas sākuma ir
prokuroram, kurš uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas procesu
atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai.
Izmeklēšanā, lai nonāktu pie rezultāta, ir dažādas metodes,
rīki, par kuriem sabiedrībai nestāsta, jo tas var kaitēt
pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. Arī noziedznieki
lasa presi, klausās ziņas. Tādēļ, izpaužot vienu vai otru
informāciju, izmeklētājs pats var “iešaut sev kājā”, liekot
noziedzniekam būt modrākam, saprast, uz kāda ceļa nonākusi
izmeklēšana. Ir atsevišķi gadījumi, kad ar izmeklētāja
atļauju, ja tas nekaitē izmeklēšanai, kāds dienesta pārstāvis
vai pats izmeklētājs skaidro notikušā apstākļus vai
izmeklēšanas gaitu, bet tas ir iespējams, tikai saskaņojot ar
konkrēto izmeklētāju. Tādēļ visbiežāk presē dzirdam iestāžu
skaidrojumu, ka par lietām komentāru nebūs, jo tas saskaņā ar
Kriminālprocesa likumu ir izmeklēšanas noslēpums Kriminālprocesa
likuma 375.panta izpratnē.
Lai kļūtu par augstas raudzes izmeklētāju, nepieciešams
laiks, pieredze un kvalitatīva izglītība, kuru dienesta pienākumu
izpildes laikā regulāri jāpapildina. Tāpat nepārtraukti jāseko
līdzi judikatūrai. Izmeklētāju darbu atvieglotu arī tas, ja
tiesībsargājošo iestāžu darbinieki būtu atvērtāki
kriminālprocesā iesaistītajām personām un vairāk skaidrotu
vienu vai otru pieņemto lēmumu, lai tie būtu saprotami. Jau šobrīd
Valsts policija ir vērsta uz sadarbību ar sabiedrību, kļuvusi
modernāka un atvērtāka.
Policijas darbs, tostarp smagu un sevišķi smagu noziegumu
izmeklēšanā, ir jāvērtē nevis pēc tā, cik bieži un
detalizēti tās pārstāvji stāsta medijiem par izmeklēšanas
gaitu, un arī ne pēc skaļi un publiski veiktajām aizturēšanām
vai citām procesuālajām darbībām, bet pēc rezultātiem, pēc
atklātajiem noziegumiem un noziedzības līmeņa tendencēm. Ir
jāatzīst, ka šie rezultāti ir labi. 2020. gadā Latvijā no 78
noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no
kuriem 20 ir slepkavības mēģinājumi un trīs gatavošanās
gadījumi, lai izdarītu slepkavību, kopumā atklāti 85%.
Arī kopumā noziedzības līmenis Latvijā ar katru gadu mazinās
– 2020. gadā uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju reģistrēti
204,7 noziedzīgi nodarījumi, 2019. gadā – 209,6, bet 2006. gadā
– 282,2 noziedzīgie nodarījumi. Pagājušajā gadā, piemēram,
tika atklāta 20 gadus atpakaļ izdarīta slepkavība.
Valsts policija nenoliek lietas skapī, bet turpina savu darbu.
