Šajā pavasarī Eiropā notiks sabiedriskās
zinātnes iniciatīva “Meklēsim gaiļbiksītes”, kurā piedalīsies arī
Latvija, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene
Brizga Kalniņa.
Latvijā sācies gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks, tāpēc Latvijas Dabas
fonds kā šīs akcijas partneris aicina Latvijas iedzīvotāju piedalīties
un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā
“www.gailbiksite.lv”, kā arī sociālajos tīklos savu dalību atzīmējot ar
tēmturi #Latvijameklēgaiļbiksītes.
Iniciatīvas mērķis ir apkopot datus par gaiļbiksīšu (Primula veris)
izplatību Eiropā, lai iegūtu pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto
sugu dzīvotspēju Eiropā. Gaiļbiksīte uzskatāma par paraugsugu, tās
izpēte ļaus noteikt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem, kā arī
novērtēt ainavas pārmaiņu un tradicionāli apsaimniekotu zālāju
samazināšanās ietekmi uz dabas daudzveidību.
Gaiļbiksīšu skaitīšanas akcijā var piedalīties visi, kas dodas
pastaigās dabā, brauc uz laukiem vai citādi atrodas gaiļbiksīšu tuvumā,
nepieciešams tikai mobilais telefons vai cita ierīce ar interneta
pieslēgumu.
Lai skaitītu gaiļbiksītes, jāizmanto novērošanas rīks mājaslapā
“www.gailbiksite.lv”, atverot to planšetē vai mobilajā telefonā.
Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, atzīmējot
ieraudzītās gaiļbiksītes un nosakot augu ziedu tipu. Kad saskaitītas
vismaz 100 gaiļbiksītes, jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas
vietas, kā arī ziņas par novērotāju.
Latvijas Dabas fonds uzsver, ka ir jāuzskaita nevis atsevišķie ziedi, bet gan augi.
Gaiļbiksītēm mēdz būt divi ziedu tipi, kurus dēvē par S-tipu un
L-tipu. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū
redzams vien irbulītis.
Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību,
tādējādi tiek novērsta augu pašappute un veicināta ģenētiskā materiāla
apmaiņa un ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti svarīgs faktors
populācijas dzīvotspējai. Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu
ziedu īpatsvars ir vienāds – pusi uz pusi.
Ja īpatsvars mainās, samazinās ģenētiskā materiāla apmaiņa un sarūk
augu dzīvotspēja. Pētnieki ar iedzīvotāju palīdzību vēlas noteikt abu
tipu ziedu īpatsvara novirzes.
Galvenā pētnieku interese ir par gaiļbiksīšu savvaļas populācijām.
Tomēr tiek gaidīti arī dati par “pussavvaļas” populācijām apdzīvotās
vietās, piemēram, ceļmalās un nelielos pļavu fragmentos, kā arī
aizlaistās piemājas platībās, kas sugai zināmā mērā ir patvēruma vietas –
sarūkošo dabisko zālāju aizvietotāji.
Akcija aizsākās 2019.gadā Igaunijā, kad sabiedriskie pētnieki ziņoja
par vairāk nekā 200 000 gaiļbiksīšu ziediem. 2020.gadā tajā iesaistījās
arī Latvija.
Cilvēku atsaucība bija pārsteidzoša, un tā parādīja, cik efektīvi
sabiedrība var dot ieguldījumu zinātnē. Lai iegūtu vairāk datu, Tartu
universitāte šogad uzsāka Eiropas mēroga kampaņu.
Līdz ar to pētījuma teritorija ir paplašinājusies, iesaistoties
Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai,
Horvātijai, Itālijai, Īrijai, Krievijai, Lielbritānijai, Lietuvai,
Luksemburgai, Norvēģijai, Polijai, Portugālei, Šveicei, Serbijai,
Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Ukrainai, Ungārijai, Nīderlandei,
Vācijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai.
Dienvid-, Centrālajā un Rietumeiropā datu vākšana šajā sezonā jau ir
sākusies – gaiļbiksītes ir pilnos ziedos un iesniegti vairāk nekā 26 000
novērojumu. Vairums novērojumu līdz šim nākuši no Lielbritānijas,
Čehijas un Francijas. Aukstais pavasaris ir aizkavējis gaiļbiksīšu
ziedēšanas sākumu, taču tūlīt tās ziedēs arī Latvijā.
