“Dzirkstele” jautā, deputātu kandidāti atbild
Demokrātijā būtisks ir varas dalīšanas princips. Vai
nesaskatāt draudus, ka novadā vara var koncentrēties ierobežota
cilvēku loka rokās, ņemot vērā, ka starp deputātu kandidātiem
ir pašreizējie novada un pilsētas izpildvaras pārstāvji?
Atbild Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātu
saraksta līdere Guna Švika:
– Uzskatām, ka izpildvarai ir jābūt atdalītai no
lēmējvaras. Likums nosaka, kuri amati ir savienojami ar deputāta
statusu un kuri ne. Katram, kurš ir piekritis kandidēt par
deputātu, ir jābūt gatavam, ka viņu ievēlēs un būs jāstrādā,
nevis jānoliek mandāts un jāatgriežas savā labāk atalgotajā
darbavietā. Ir jāciena vēlētājs. Kļūstot par deputātu,
nevajadzētu lietot jēdzienu “vara”. Nekāda vara pret
iedzīvotājiem nav jādemonstrē. Ir jāstrādā iedzīvotāju labā,
uzklausot viņus un risinot jautājumus, vienlaicīgi ieviešot jauno
un labāko. Deputāti pieņem lēmumus un virza jautājumus, bet
izpildvaras speciālisti tos realizē. Demokrātijā ļoti būtiska
ir dažādu viedokļu izteikšana un diskusijas. Pilnīgi nepieņemama
ir no padomju sistēmas mantotā dienesta stāvokļa izmantošana
sava labuma gūšanai.
Atbild partijas “Latvijas Attīstībai” deputātu kandidātu
saraksta līderis Normunds Mazūrs:
– Vēlētāji ir tie, kuri balsos un izvēlēsies, kuriem būt
deputātiem. Balsos ne jau par priekšniekiem, par izpildvaras
pārstāvjiem vai no tā visa tālu esošajiem. Balsos par
personībām, kurās saskata reālus darītājus, kuri saprot
pašvaldības darbu. Vēlētāju uzticēšanās ir izšķirošā.
Tālāk jau sekos izšķiršanās, kādus amatus var un kādus nevar
savienot ar deputāta pienākumiem. Šobrīd sagatavošanas procesā
esošajā jaunajā pašvaldību likumā būs strikti nodalīta
izpildvara no lēmējvaras.
Vēl gribu uzsvērt – šis
pirmsvēlēšanu periods parādīja, ka ir ļoti grūti izveidot
deputātu kandidātu sarakstu. Tik daudzi ir uzrunāti un tik daudzi
ir atteikušies nākt politikā! Mēs savā kandidātu sarakstā
nebūt neiekļāvām tos, kas paši “raujas” nonākt domē par
katru cenu, mēs izvēlējāmies tos, kuros redzam lietaskoku. Ļoti
gribējās vairāk starp deputātu kandidātiem redzēt uzņēmējus,
bet diemžēl… Viņi saprot, ka grūti būs apvienot deputāta
darbu ar uzņēmuma vadīšanu.
Atbild Latvijas Reģionu Apvienības deputātu kandidātu saraksta
līderis Andis Caunītis:
– Ievēlēšanas gadījumā jāapzinās, vai varēs apvienot
amatus un vai tiešais vadītājs dos atļauju apvienot amatus. Par
pašvaldības iestāžu vadītājiem šādu lēmumu par atļauju
apvienot amatus pieņems ievēlētie deputāti, ja likums nenoteiks
citu kārtību vai citus ierobežojumus.
Šobrīd sarakstos ir
daudz pašvaldības administrācijas vadošo darbinieku, kas,
iespējams, liecina par iespējamo atšķirīgu viedokli. Varbūt
izpildvarā strādājošie domā, ka ir pārāk maz tiesību, ka
izpildvaras viedokli un domas nerespektē deputāti un tas
atspoguļojas izteiktā šo darbinieku skaitā, kas balotējas uz
pašvaldības vēlēšanām. Vai citu mērķu vadīti? Drīzāk
aktuāls ir jautājums par reāli iespējamo vai neiespējamo amatu
un darbu savienošanas iespēju. Protams, izpildvaras un lēmējvaras
saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un
objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos var radīt interešu
konflikta riskus.
Atbild Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!” –
”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” deputātu kandidātu saraksta
līdere Guna Pūcīte:
– Vienmēr esmu iebildusi attiecībā uz lēmējvaras un
izpildvaras nenodalīšanu. Es pat domāju, ka pašreizējai Gulbenes
novada vadībai savu reizi ir bijusi izdevīga situācija, ka lēmēju
un izpildītāju sajukuma dēļ vienā veselā nav iespējams noteikt
atbildīgo. Nav pareizi, ka augsta līmeņa iestāžu vadītāji
kandidē, jo ievēlēšanas gadījumā var būt situācijas, kad
interešu konflikts liegs piedalīties balsojumos. Arī pašlaik
ievēlētie izpildvaras deputāti nepiedalās atsevišķos
balsojumos, tomēr pašvaldības ierindas darbinieka, kurš kļuvis
par deputātu, ierobežoto jautājumu loks, visticamāk, ir daudz
šaurāks, nekā tas būtu iestādes vadītājam, kļūstot par
deputātu. Cerēsim, ka ar jauno pašvaldību likumu šis apstāklis
tiks izskausts!
Atbild Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksta
līderis Normunds Audzišs:
– Pamatā lēmējvarai ir jābūt nodalītai no izpildvaras.
Jaunais pašvaldību likums ienesīs jaunas korekcijas, kas nebija
iekļautas pašreizējā likumā. Ja kāds no izpildvaras pārstāvjiem
tiks ievēlēts deputātos, tad viņam būs jāizšķiras, kur
darboties, ievērojot likuma normas. Gudri un zinoši vadītāji
pašvaldībai ir ļoti nepieciešami. Citādi nav iespējams
nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka
vadības līmeņa speciālistiem nav jābūt deputātu sastāvā,
tāpēc ZZS savā deputātu kandidātu sarakstā tos neiekļāva.
Runājot par draudiem, tādus nesaskatu, jo, pirmkārt, likums
noteiks kārtību un, otrkārt, mēs esam mazs novads, viens otru
zinām, un vadība nepieļaus kāda interešu spiedienu. Saeimā
ir citādāk, partijas izveido koalīciju un izvirza Ministru
prezidenta kandidātu, ko apstiprina Valsts prezidents, kas veido
Ministru kabinetu.
Atbild partijas “Jaunā Vienotība” deputātu kandidātu
saraksta līderis Intars Liepiņš:
– Ja izpildvaras pārstāvji nonāks deputātu krēslos, tur jau
uzreiz būs jautājums par interešu konflikta iespējamību.
Demokrātija, protams, atļauj balotēties, bet patiesībā tā ir
iedzīvotāju maldināšana. Daži izliekas, ka to nesaprot, taču
saprot ļoti labi.
Pašvaldību likums jau tagad ierobežo
izpildvaras pārstāvju iesaistīšanos lēmējvarā. Un gaidāmās
izmaiņas šajā likumā padarīs vēl “sarkanāku”, vēl acīm
redzamāku šo norobežojumu.
Taču šodien situācija
gaidāmajās Gulbenes novada vēlēšanās ir tāda, ka kandidē arī
tie, kuri faktiski nevarēs būt deputāti, ja gribēs savienot šos
pienākumus ar ieņemto amatu izpildvarā.
