Šodien, Pasaules preses brīvības dienā, mums jāatceras vārda brīvība kā
cilvēka personības un humānisma pamats, ko apdraud gan autoritāri režīmi, gan “labu”
griboši anonīmi sociālo tīklu “satura uzraugi” un tehniski programmēti
algoritmi.
Vārda brīvības robežām ir jābūt ļoti plašām. Tiesiskā valstī tās drīkst
noteikt tikai un vienīgi demokrātiski ievēlēts likumdevējs, ņemot vērā katrā
valstī atšķirīgo diskusiju kontekstu, nosakot pavisam skaidrus kritērijus
faktuālas dezinformācijas apkarošanai un garantējot ātri īstenojamas tiesības
aizstāvēties neatkarīgā valsts iestādē vai tiesā.
Par prettiesisku vārda brīvības ierobežošanu gan juridiskām personām,
tostarp globālām platformām, gan amatpersonām jānosaka stingra atbildība.
Sargāsim vienu no lielākajiem apgaismes laikmeta un demokrātijas ieguvumiem
– brīvi izteikties un līdz ar to brīvi domāt. Tas ir humānisma pamats.
Latvijai ar savu totalitārās okupācijas laika pieredzi tas ir jo īpaši
svarīgi. Latvijai tādēļ arī starptautiski jābūt starp tām demokrātiskajām
valstīm, kas aktīvi iestājas par tiesiskumu un pret atklāto vai “lienošo” domu
un vārda brīvības cenzūru, tostarp interneta un tiešsaistes vidē, vienalga, no
kuras puses tā nāktu. Mēs esam brīvības un cilvēktiesību, nevis cenzūras pusē!