Latvijas Republikas Saeimai
Ministru kabinetam
atklātā vēstule.
Mēs,
Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC),
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula
Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās
universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
-pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās.
Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās
iedzīvotaju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū;
-Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir
Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz
lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu
neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar
cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir
iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi;
-šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs
(435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības
līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra
epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija
medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Ārkārtēja
situacija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības
iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19
izplatības ierobežošanu.
SPKC
norāda, ka saslimstības pieaugums
no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet
pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais
– 11,4%. Pēdējās divās nedēļās saslimstības
pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un
vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi. No aprīļa sākuma
turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskās
vecuma grupās no 20-69 gadiem, bet visizteiktāks pieaugums pēdējo divu nedēļu
laikā ir vecuma grupās 15-50 gadi. Arī
Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas
pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina joprojām par infekcijas izplatīšanās pieaugumu. Viens
no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un
tagad arī Latvijā, ir B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad
inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš
cirkulējošiem vīrusa celmiem. Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas
ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās
pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā
arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana.
NMPD
direktore Liene Cipule: “Redzot saslimstības pieaugumu, mums ir ļoti lielas
bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais gada nogalē. Dienesta brigādes ik
dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav
brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts
un vairāk kilometru tālāk. Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās
vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija
gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida
saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības
pakalpojumu sniegšana. Lai arī šobrīd ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai
vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu
sasniegtas”.
BKUS Bērnu
slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre: “Pieaugot
saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū.
Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti
maldīgs. Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama
ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem
ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita
mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām. Bez jau minētiem
stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti
nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu
iekaisuma sindroms (multisystem inflammatory syndrome in children jeb
MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas
Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota
Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības.”
PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir
novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem
nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise
vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav
specifisku hronisku saslimšanu. Šobrīd vairākums šādu pacientu ir jaunāki par
60 gadiem. Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga
rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara
bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva
iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar
smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir
ierobežoti un tie šobrīd ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā
atliktajiem plānveida ārstnieciskai palīdzībai. “Mūsu kolektīva
atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities
inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un
pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu
sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes
priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
RAKUS valdes
priekšsēdētājs Imants Paeglītis: “Mūsu slimnīcā ārstējas vairāk nekā trešā daļa
Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid19 vīrusininfekciju
un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums
ir 65 gadi. Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un
priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem.
Taču, kopš janvāra mēneša slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas
nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas
uzlabošanos. Statistika ir skarba. Piektā daļa reanimācijas pacientu, diemžēl,
nomirst. Būtībā, tieši šobrīd, mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai saglabājot
un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī – pēc visaptverošas vakcinācijas,
varētu atgriesties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu
atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid pandēmijas bezdibenī! Šis
kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu
cilvēkresursu izdegšanu medicīnā!”
Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcas speciālisti, aicinām:
-iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis
vērtējams kā ļoti augsts;
-labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un
vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka šobrīd – pie nepārprotamas
situācijas pasliktināšanās – nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku
saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības
pieaugumā.
Veselības
ministrijas valsts sekretāre I.Dreika
Slimību
profilakses un kontroles centra direktore I.Gavare
Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta direktore L.Cipule
Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs V.Ābols
Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs R.Muciņš
Rīgas Austrumu
klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs I.Paeglītis
