Jau
iepriekš Valsts policija ir ziņojusi par
krāpniekiem, kuri aicina investēt naudas līdzekļus apšaubāmās
finanšu platformās vai, kuri uzdodas
par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem –
finanšu regulatoriem,
vai arī, kas ar viltu cenšas izvilināt banku lietotāju personas
datus (internetbankas un karšu datus, PIN kodus utt.). Tieši pēdējā
laikā Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar
aicinājumiem iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās. Par
to informē Valsts
policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna
Kaļķe.
Lai
īstenotu noziegumu, krāpnieki zvana no ārvalstu numuriem un stādās
priekšā kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī kā
dažādu cita aroda „finanšu
speciālisti”.
Būtiski
zināt, šo krāpnieku darbības shēmu:
-
krāpnieki stādās priekšā kā erudīti „finanšu
speciālisti”, piedāvājot palīdzību visā investīciju
ieguldīšanas procesā; -
ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki
kļūst uzstājīgi un pat rupji; -
pārsvarā krāpnieki
runā krievu valodā.
Mēģinot uzsākt
komunikāciju latviešu valodā, viltus brokeri atzīst, ka nerunā
latviski. Taču nedrīkst
izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās
valodās; -
komunikācijā ar
personām, kuras piekritušas iesaistīties investīciju ieguldīšanā
apšaubāmās virtuālās platformās, „finanšu
speciālisti” izmanto telefona numurus, kas reģistrēti dažādās
valstīs, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā,
Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā un citās valstīs; -
iesākumā saziņa ar krāpniekiem notiek telefoniski, bet
vēlāk potenciālajiem ieguldītājiem, piekrītot piedāvājumam,
komunikācija turpinās izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu
„Skype” vai citu tērzēšanas programmu; -
visos gadījumos krāpnieki izmanto paņēmienu, kas liek
cilvēkiem noticēt peļņas iespējai, proti – iesākumā cilvēki
redz kapitāla pieaugumu. Taču šādu kapitāla pieaugumu var
uzģenerēt jebkurš datorspeciālists; -
krāpnieki pārliecina
cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas
Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta
platformas.
“Tālākā
darbība ir tāda, ka ar „finanšu
speciālistu”
palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķina
kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju
ieguldīšana. Krāpnieki var lūgt arī ieinstalēt datoros
programmatūras kā, piemēram, „TeamViewer
QuickSupport”, „AnyDesk”
u.c., ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas
personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar šīs personas
kontiem un maksājumu līdzekļiem. Lai
pasargātu sevi no šāda veida krāpniekiem, Valsts policija
atgādina,
ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā jābūt
īpaši piesardzīgam un nedrīkst izpaust savus personas datus, tas
varētu būt krāpnieku mēģinājums sazināties. Tāpat, ja nav
pārliecības, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas – jāpārtrauc
saruna, jo krāpnieki izdara spiedienu – steidzina un izmanto
personas vājās vietas, lai mudinātu pieņemt ātrus un
nepārdomātus lēmumus,” uzswver
L.Kaļķe.
Pirms
investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas, Valsts
policija aicina pārliecināties, vai minētais uzņēmums
(uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības
veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma
darbspēju, kā arī izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie
šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.
Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem
Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapā –
https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/.
