Pandēmijas laiks strauji ir audzējis attālinātās
iepirkšanās un sūtījumu apjomus. Kaut arī pēc pandēmijas pircēji arvien
vairāk varētu atgriezties fiziskajos veikalos, iepirkšanās internetā ir
uz palikšanu, uzskata daudzi eksperti. Arī sūtījumu piegādes kompānijas
pēdējā laikā ir būtiski audzējušas savu kapacitāti. Tomēr SIA “Omniva
Latvija” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare intervijā aģentūrai LETA norāda,
ka pakomātu tirgus Latvijā joprojām nav piepildīts. Latvijā ir ļoti
daudzas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu nav vispār, un arī lielajās
pilsētās joprojām ir vieta izaugsmei.
Pandēmijas apstākļos ir aizvadīts vairāk nekā gads, un ir
bijuši gan uzliesmojuma viļņi, gan mērenāki periodi, mainījusies
ierobežojumu intensitāte. Kādu iespaidu tas ir atstājis uz sūtījumu
apjomu?
Pirmais lielais sūtījumu pieauguma vilnis bija pagājušā gada aprīlī,
turklāt pieaugums pret šo pašu laiku iepriekšējā gadā bija par 139%, kas
ir ļoti liela izaugsme. Vasarā bija relatīvs miera periods. Tad arī
bija atvērti tirdzniecības centri un cilvēkiem bija daudz plašākas
iespējas iepirkties klātienē. Tomēr arī šajā laikā sūtījumu apjomi
neatgriezās līdz pirmspandēmijas līmenim. Liela daļa cilvēku jau bija
paradusi iepirkties internetā, līdz ar to sūtījumu apjomi kritās tikai
nedaudz.
Savukārt pandēmijas otrais vilnis ietekmi uz mūsu darbības apjomiem
sāka atstāt jau novembrī. Tas bija saistīts gan ar stingrākiem
ierobežojumiem, gan ar to, ka tika atceltas klātienes mācības skolās,
un, protams, tas viss vēl arī sakrita ar Ziemassvētku dāvanu iepirkšanas
laiku, kas tradicionāli ir noslogots darba periods. Tad bija ļoti liels
sūtījumu skaits.
Interesanti ir tas, ka arī pēc Ziemassvētkiem sūtījumu skaits strauji
nesamazinājās. Kaut cik atvilkt elpu mēs varējām tikai pirmajās janvāra
nedēļās. Taču faktiski sūtījumu skaits saglabājās tāds pats kā decembra
sākumā. Savukārt pēc tam sākās vēl viens sūtījumu apjoma pieauguma
vilnis, un, piemēram, marta pēdējā nedēļā mums bija vēsturiski
vislielākais sūtījumu skaits.
Šo “marta uzrāvienu” mēs lielā mērā skaidrojam ar 500 eiro
pabalstiem, kas tika izmaksāti par katru bērnu. Bija jūtams, ka cilvēki
iepirkās un aktīvi izmantoja šos valsts piešķirtos naudas līdzekļus.
Tagad jau kādu laiku ir atļauta tirdzniecība veikalos ārpus
tirdzniecības centriem. Vai varat vērot, ka sūtījumu skaits krītas un
cilvēki vairāk atgriežas fiziskajos veikalos?
Jā, ir neliels kritums. Bet tas tiešām ir minimāls – līdz 10%.
Turklāt papildu efekts noteikti ir tas, ka tās ir mēneša beigas, jo tad
parasti algas jau ir patērētas, līdzekļu ir mazāk, un samazinās arī
sūtījumu apjomi. Tādēļ es nevaru apgalvot, ka skaidri ir redzams, ka
cilvēki ir pārgājuši atkal uz iepirkšanos klātienes veikalos.
Tātad attālinātā iepirkšanās ir uz palikšanu?
Jā, tā ir uz palikšanu. Mēs arī katru mēnesi skatāmies, cik daudz ir
unikālo mūsu pakalpojumu lietotāju. Martā bija kārtējais rekords – tie
ir bijuši 528 914 unikālie sūtījumu saņēmēji, kas mūsu pakomātu tīklā ir
saņēmuši vismaz vienu sūtījumu.
Pirms gada martā tie bija 216 000. Faktiski skaits ir dubultojies.
Tas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kas iepriekš neiepirkās internetā, tagad
to ir pamēģinājuši.
Savukārt, ja skatāmies uz mājsaimniecībām, tad vismaz reizi sūtījumu
mūsu pakomātu tīklā ir saņēmuši vairāk nekā 64% no Latvijas
mājsaimniecību.
Kāda pašlaik ir attiecība starp sūtījumiem uz pakomātiem un kurjeru pakalpojumu izmantošanu?
“Omniva” galvenais fokuss vienmēr ir bijis tieši uz pakomātu
sūtījumiem. Kurjeru pakalpojumiem ir sava specifika, un mēs apzināti
biznesu esam virzījuši tā, lai tie veidotu mazāk par 10% no mūsu
sūtījumiem. Tāpat tas ir šobrīd, un no mūsu klientiem 90% izvēlas
pakomātus un tikai 10% kurjeru piegādi.
Kādu jūs kopumā redzat pakomātu tirgus attīstību nākotnē?
Pēdējā gada laikā to skaitu ir audzējuši visi tirgus dalībnieki, tādēļ
vai vēl ir iespējama tālāka izaugsme, vai arī Latvijas pakomātu tirgus
kapacitāte jau ir piepildīta?
Es pilnīgi atklāti teikšu, ka, manuprāt, tirgus vēl nav piepildīts.
Mēs arī nesen saņēmām uzņēmuma padomes apstiprinājumu vēl 92 pakomātu
izvietošanai Latvijā. Līdz ar to mums visā Latvijā būs 300 pakomāti. Tas
nozīmē, ka mēs no “Omniva” puses redzam šī tirgus potenciālu un
iespējas tajā. Protams, to redz ne tikai “Omniva”, to redz arī citi
uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan “Venipak” ir paziņojuši par savu
pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā.
Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav
pakomātu, – piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ mums ir
plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un
citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur
patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem
ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta
veikaliem.
Ja turpinām par reģionālo noklājumu, vai Rīga jau nav pārāk pilna ar pakomātiem?
Es teiktu, ka nē. Mums ir pakomāti, kuros ir, piemēram, 150 vietas,
un ir dienas, kad uz konkrēto pakomātu ir jāpiegādā 450 sūtījumi.
Faktiski to ir nereāli izdarīt, jo nekad nebūs tā, ka visus sūtījumus
izņems nekavējoties, tikko tie ir piegādāti. Tāpēc arī veidojas sūtījumu
kavējumi. Mēs plānojam arī Rīgā un Pierīgā uzstādīt papildu pakomātus,
jo mēs redzam, ka mēs šobrīd netiekam galā ar visiem sūtījumu apjomiem.
Ideālā pasaulē cilvēkam būtu jādzīvo, ilgākais, 10 minūšu gājiena vai
brauciena attālumā no pakomāta.
Papildu pakomātus ir plānots uzstādīt populārākajās vietās,
vai drīzāk mēģināsiet nodrošināt to 10 minūšu atstatumu no dzīvesvietām?
Mēs skatīsimies pēc situācijas. Ir arī tādas vietas, kur mēs
vienkārši tehniski nevaram paplašināt pakomātus, jo vairs nav vietas.
Savukārt tur, kur ir vieta, mēs mēģinām pakomātus arī paplašināt –
piemēram, no 125 līdz 200 skapīšiem. Piemēram, pašlaik viens no mūsu
lielākajiem pakomātiem atrodas pie “Bērnu pasaules”. Sākotnēji tur bija
98 skapīši, bet tagad tur jau ir 220 skapīši.
Kur atradīsies jaunie 92 pakomāti, par kuru uzstādīšanu vienojāties ar padomi?
Vismaz 20-30 pakomāti tiks uzstādīti Rīgā un Pierīgā – proti,
Salaspilī, Mārupē, Ulbrokā un citur. Savukārt pārējie būs citās Latvijas
lielākajās pilsētās – Tukumā, Cēsīs, Valmierā un citur. Būs arī pilnīgi
jaunas vietas, kur līdz šim vispār nav bijuši pakomāti – ne “Omniva”,
ne kādi citi. Piemēram, Mazsalaca, Nīca, Ape, Cesvaine un vēl vairākas
vietas, kuras mēs šobrīd izskatām.
Kā jūs nosakāt jaunās vietas, kur uzstādīt pakomātus? Tiek vēroti pasta piegāžu apjomi?
Mēs vērtējam, cik daudz ir kurjeru piegāžu uz katru konkrēto vietu.
Mēs arī noteikti skatāmies, kuras pašvaldības pašas ir izrādījušas
iniciatīvu par to, ka tur vajadzētu pakomātu. Piemēram, Mazsalacas
pašvaldība ar mums ļoti proaktīvi sadarbojās un pat piedāvāja vietas,
kur mēs pakomātu varētu izvietot. Mēs, protams, ņemam vērā arī
iedzīvotāju skaitu konkrētajā apdzīvotajā vietā, un vēl mēs arī
skatāmies “Ali Express” sūtījumu apjomus. Šobrīd, ja pircējs “Ali
Express” izvēlas standarta piegādes veidu, tad 80% no šiem sūtījumiem
nonāk pie mums. Tādēļ mēs analizējam, kur ir saņemšanas vietas, kurās
nav pakomātu.
No 1.jūlija mainās atmuitošanas kārtība sūtījumiem, kuri tiks
piegādāti no zemēm ārpus Eiropas Savienības, tostarp tie būs “Ali
Express” sūtījumi. Kā vērtējat gaidāmo kārtību? Vai šādu sūtījumu apjomi
nesamazināsies?
Mēs šobrīd strādājam pie vairākiem scenārijiem. Pilnīgi skaidrs ir
tas, ka būs divas iespējas. Vai nu cilvēki meklēs iespēju līdzvērtīgas
preces atrast lokālajos interneta veikalos, vai arī tirgus pielāgosies.
“Omniva” būs iespēja palīdzēt klientiem ar atmuitošanu. Faktiski
visas “Omniva” grupas IT galvenais darbs pirmajā pusgadā ir veltīts
tieši tam, lai ieviestu sistēmu, kas palīdzētu klientiem atmuitot
sūtījumus. Arī tādas platformas kā “Ali Express” ļoti labi saprot, ka
viņiem ir liels risks pazaudēt daļu klientu, it īpaši tādus klientus,
kas varbūt nav tik droši, ka paši var veikt šīs atmuitošanas darbības.
Mēs zinām, ka gan “Ali Express”, gan citas lielās Ķīnas interneta
tirdzniecības platformas plāno pieslēgties Eiropas sistēmai, ko sauc
IOSS. Tas nozīmē, ka viņiem būs iespēja aprēķināt pievienotās vērtības
nodokli (PVN) jau pirkuma brīdī. Piemēram, ja es pēc 1.jūlija iepirktos
“Ali Express”, tas jau uzreiz arī aprēķinātu klāt PVN, un tad “Ali
Express” būtu mūsu Valsts ieņēmumu dienesta tiešais partneris, kas
nodokļa summu pierēķina klāt pie pirkuma cenas un pēc tam jau pats veic
nomaksu budžetā. Savukārt pircējam pēc tam vairs nebūtu jādomā par
preces atmuitošanu.
Vienīgais, ko mēs nevaram garantēt, ir datums, kad “Ali Express” varētu pieslēgties IOSS, bet mēs zinām, ka tas ir viņu plānos.
Cik daudz sūtījumu jūs pašlaik saņemat no sūtītājiem, kuri ir
reģistrēti ārpus Eiropas Savienības un uz kuriem attieksies jaunā
muitošanas kārtība?
Mūsu kopējā sūtījumu skaitā tie ir ne vairāk kā 10%.
Tātad lielākā daļa tomēr ir no Eiropas Savienības?
Jā, tieši tā.
Cik daudz ir Latvijas iekšējo sūtījumu – gan no tirgotājiem, gan privātpersonu sūtījumi citām privātpersonām?
No kopējā sūtījumu skaita tuvu 60% veido Latvijas interneta veikali.
Tad 20-25% veido privātpersonu sūtījumi citām privātpersonām. Šajā
segmentā iekrīt gan lietotu preču tirdzniecība, kad cilvēki pārdod
citiem savas vai bērnu mantas, gan sūtījumi, kad mazdēls kaut ko sūta
vecmāmiņai vai otrādi. Nākamā lielākā grupa jau ir Baltijas interneta
veikali. Piemēram, viens no pēdējā laika lielākajiem jaunpienācējiem ir
interneta veikals “About You”.
Pandēmijas sākumā bija lielas problēmas gan ar aviāciju, gan
ar robežu šķērsošanu un ļoti daudz starptautisko sūtījumu kavējās. Kāda
situācija ir pašlaik?
Tas ir atkarīgs no konkrētās partnervalsts. “Omniva” pluss šajā
gadījumā ir tas, ka mēs izmantojam sadarbības partneri UPS, kurš veic
mūsu sūtījumu piegādi citās Eiropas valstīs. Mēs apzināti jau pašā
sadarbības sākumā vienojāmies, ka mēs neizmantosim aviotransportu, bet
sauszemes kravu pārvadājumus. Līdz ar to mūsu sūtījumiem bija nelieli
kavējumi, jo tie nebija saistīti ar globālo aviācijas krīzi. Drīzāk var
runāt par resursu trūkumu, jo arī citās Eiropas valstīs sūtījumu skaits
ir ļoti pieaudzis.
Kā pandēmijas laikā ir mainījies sadarbības partneru skaits, kuri savas preces piedāvā saņemt ar jūsu starpniecību?
Ja mēs skatāmies uz Latvijas interneta veikaliem, tad to skaits ir
ļoti strauji pieaudzis. Mūsu sadarbības partneru skaits ir pieaudzis par
50%. Tie ir gan lieli, gan mazi interneta veikali, bet interese ir ļoti
augusi. Iespēju nodibināt savus interneta veikalus ir izmantojuši pat
tie tirgotāji, kuriem agrāk tādu nebija.
Jau minējāt, ka audzējat pakomātu skaitu. Vai ir nācies palielināt arī darbinieku skaitu?
Jā, arī darbinieku skaits mums ir stipri pieaudzis. Jāsaka, ka,
salīdzinot ar 2020.gada sākumu, mums ir no 100 līdz 120 darbinieku
vairāk – tie ir gan kurjeri, gan sūtījumu šķirotāji. Mēs arī pārplānojām
darba maiņas. Ja kādreiz sūtījumu šķirošana notika tikai naktīs, tad
tagad tā notiek visu diennakti. Tāpat kurjeri pašlaik nevis tikai veic
piegādes, bet arī brauc uz pakomātiem, un, ja sūtījumu ir vairāk nekā
pakomātā pieejamo vietu, tad, papildus sūtījumu ievietošanai skapīšos,
viņi arī dala sūtījumus jau no busiņa, lai nodrošinātu iespēju tos ātrāk
saņemt.
Cik viegli jums ir bijis ar darbinieku atrašanu?
Jāsaka, ka mums laikam ir laimējies, jo mums lielas problēmas atrast
darbiniekus nebija. Daudz cilvēku pieteicās no viesmīlības jomas, no
aviācijas. Mēs nesaskaramies ar lielām problēmām atrast darbiniekus.
Vai jūsu sektorā varētu parādīties arī jauni pakalpojumu veidi?
Mēs jau tagad strādājam pie jauniem pakalpojumiem un jaunām iespējām.
Piemēram, pašlaik daudzi ir izveidojuši interneta veikalus, un divi
tipiskākie jautājumi, kuri parādās, ir par to, kur ņemt atbilstošu
iepakojumu sūtījumiem un kur tos uzglabāt. Šobrīd mēs esam nākuši klajā
ar risinājumiem šīm abām lietām. Mēs esam izveidojuši mājaslapu
“pakopats.lv”, kurā ikviens klients varēs iegādāties iepakošanas
materiālus – pakomātu izmēriem atbilstošas kastes, pildmateriālus, kā
arī adrešu karšu drukāšanas printerus. Otra lieta – mēs tagad piedāvājam
arī preču uzglabāšanas un komplektēšanas pakalpojumus. Internetveikali,
kuriem pašiem nav šādas iespējas, var īrēt no mums preču uzglabāšanas
vietu noteiktu kvadrātmetru apmērā. Mēs šīs preces uzglabājam, un, kad
tās tiek pasūtītas, tad mūsu darbinieki tās arī komplektē un nosūta.
Līdz ar to interneta veikalam vairs nav jārūpējas par loģistiku un tās
tehnisko pusi, un tā darbinieki var fokusēties uz preču pārdošanu.
Pēdējā laikā par arvien nopietnāku problēmu kļūst
krāpniecība. Tostarp tiek izmantotas kurjeru piegādes. Cik daudz ir
bijuši gadījumi, kad krāpnieki ir izmantojuši “Omniva” vārdu?
Diemžēl jāsaka, ka šī ir sāpīga lieta arī mums. Līdz mums ir
nonākušas ziņas par vairāk nekā 200 gadījumiem. Prieks ir par to, ka nav
bijis daudz klientu, kas tiešām ir ievadījuši savus maksājumu kartes
datus, tādā veidā riskējot zaudēt savus līdzekļus kontā. Mēs arī paši
esam vērsušies policijā ar vairākiem iesniegumiem un ceram, ka izdosies
šos ļaundarus apstādināt. Diemžēl tas pats notiek arī Lietuvā un
Igaunijā – kaitniecība ir ļoti lielā apmērā visā Baltijas reģionā.
Cik efektīvas ir iespējas ar viņiem cīnīties?
Diemžēl ar to ir slikti, jo krāpnieku veidotās interneta lapas ir
reģistrētas ārvalstīs, līdz ar to tās nevar tik vienkārši nobloķēt, un
iespējas ir gana ierobežotas. Mēs vēršamies arī policijā par šiem
krāpniecības gadījumiem, bet jāsaka, ka arī no policijas gribētu
sagaidīt labāku sadarbību. Diemžēl situācija ir tāda, kāda ir.
No vienas puses, pašlaik ir ievērojami audzis attālināto
iepirkumu apjoms. No otras puses, gan jūs, gan jūsu konkurenti ir
ievērojami audzējuši pakomātu kapacitāti. Vai pašlaik tirgū ir vieta,
lai varētu ienākt kāds jauns spēlētājs?
“SEB bankas” makroekonomikas prognozes liecina, ka Latvijā nākamajā
piecgadē būs visstraujākais interneta pirkumu izaugsmes temps visā
Baltijā. Tas noteikti ir iemesls, kas var liecināt par labu tam, ka
tirgū var ienākt jauni spēlētāji.
Tajā pašā laikā mēs prognozējam, ka niša, kas visdrīzāk varētu
attīstīties, ir lielāko veikalu preču izsniegšanas punktu veidošanās pie
tirdzniecības centriem. Piemēram, ja pircējs nevēlas iet iekšā veikalā
vai var uz to doties tikai tad, kad tas ir jau slēgts, tad preci var
pasūtīt un izņemt attiecīgā veikala pakomātā. Ārvalstīs tas ir ļoti
populāri. Tādēļ mēs paredzam, ka šis pakalpojums attīstīsies arī
Latvijā.
Vai Baltijas valstīs ir redzamas kādas atšķirības sūtījumu jomā?
Latvija šajā gadā viennozīmīgi ir atšķirīga ar to, ka mums ir bijis
vislielākais sūtījumu skaita pieaugums visā Baltijā. Vienlaikus tas ir
cieši saistīts ar ierobežojumiem, kas valstī ir noteikti. Tiklīdz
Igaunijā tika slēgti veikali, arī viņiem sūtījumu skaits pieauga.
Pandēmija, cerams, ar laiku noplaks, un veikali atvērsies pilnā apjomā. Kādu jūs redzat sūtījumu sektora nākotnes attīstību?
Mūsu pieredze liecina – tiklīdz mēs uzstādām jaunus pakomātus,
palielinās arī sūtījumu apjoms. Tādēļ mūsu prognozes ir, ka noteikti
nebūs strauja sūtījumu apjoma krituma. Tam es absolūti neticu. Ir
dzirdētas versijas, ka pēc ierobežojumu atcelšanas sūtījumu skaits
strauji saruks, taču mēs pieļaujam, ka, ja arī būs kritums, tad ne
vairāk par 20%. Kā jau mēs redzam pēc unikālo lietotāju skaita
pieauguma, daudzi tieši tagad pirmo reizi ir izmēģinājuši attālināto
iepirkšanos un visdrīzāk turpinās to darīt arī turpmāk. Visdrīzāk
cilvēki turpmāk vairāk izvērtēs, vai tiešām ir vērts braukt uz veikalu,
un, ja būs kādas lietas, kuras jau ir pierasts pirkt internetā, tad tas
tiks darīts arī turpmāk.
Tāpat mēs redzam, ka pandēmijas un attālinātā darba ietekmē
palielinās to cilvēku skaits, kas pārceļas no lielām pilsētām uz
laukiem. Dzīves izmaksas tur ir daudz lētākas, un, ja tur ir pietiekami
labs interneta pieslēgums, tad cilvēks mierīgi var strādāt visu vai daļu
nedēļas attālināti. Tādēļ noteikti palielināsies arī sūtījumu īpatsvars
uz attālākiem reģioniem un mazāk apdzīvotām vietām.
Pērn “Omniva Latvija” piedzīvoja diezgan strauju apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Kādas ir prognozes par šo gadu?
Arī šā gada pirmais ceturksnis mums ir bijis ļoti labs, un pirmā
ceturkšņa laikā “Omniva” nopelnīja jau 1,3 miljonus eiro. Pagājušā gada
peļņa mums bija 2,4 miljoni eiro, un šā gada pirmajos trīs mēnešos mēs
jau esam nopelnījuši vairāk nekā pusi no šī apjoma. Arī “Omniva” grupa
Baltijā peļņas ziņā jau ir izpildījusi visu šā gada plānu.
Tāpēc mēs prognozējam, ka šī gada rezultāts viennozīmīgi būs ļoti
labs. Konkrētus darbības rezultātus prognozēt gan vēl ir pāragri, jo
daudz kas var mainīties. Tomēr 2020. un 2021.gads viennozīmīgi ir lielas
veiksmes laiks visiem e-komercijas sūtījumu piegādes tirgus
spēlētājiem.
Iepriekš telpas “Omniva” noliktavā Mārupē piedāvāja arī izīrēšanai. Vai pašlaik tās pilnībā spējat apdzīvot paši?
Kad mēs pārcēlāmies pirms gada uz Mārupi un noslēdzām piecu gadu
līgumu par šīm telpām, tās bija ievērojamas pārmaiņas, un mēs ļoti
cerējām, ka bizness attīstīsies labi, lai pēc šiem pieciem gadiem mums
nenāktos meklēt mazākas telpas. Mēs arī iznomājām tikai daļu noliktavas
ar norunu, ka papildu telpas mēs varēsim iznomāt pēc trīs gadiem. Šīs
papildu telpas mēs paņēmām jau šajos Ziemassvētkos, un faktiski pašlaik
jau domājam, vai mums nevajadzēs vēl papildu telpas, jo biznesa apjomi
aug ļoti strauji.
Pārceļoties uz šīm telpām, no sava mātesuzņēmuma Igaunijā ieviesām
arī automatizētu sūtījumu šķirošanas līniju. Ja toreiz šķita, ka šī
šķirošanas līnija būs pietiekama mūsu sūtījumu apjomiem, tad šobrīd mēs
redzam, ka mums arī šķirošanas tehnoloģija būtu jāpaplašina un jāuzlabo,
lai mēs spētu strādāt ar visiem sūtījumu apjomiem, kas katru nakti
iziet cauri mūsu šķirošanas kompleksam.
Kādās investīcijās, neskaitot jau pieminētos pakomātus, tuvākajā laikā plānojat ieguldīt?
Mēs skatāmies uz šķirošanas līnijas paplašināšanu vai pilnīgu
nomaiņu. Tāpat mēs esam autoparka atjaunināšanas pēdējā fāzē. Mūsu
autoparkā jau šogad būs 100 jaunas automašīnas, līdz ar to tas tiks
pilnībā atjaunots.
Tāpat mums ir jāinvestē klientu pieredzē, jo, kā jau jūs pieminējāt,
pašlaik ir daudz un dažādi pakomāti, kuri visi stāv vienā rindiņā.
Jautājums ir, vai galvenais klienta izvēles faktors būs cena vai kaut
kas cits. “Omniva” nostāja ir, ka mēs nevēlamies būt lētākie tirgū un
nekonkurēsim ar cenu, jo mēs arī pilnīgi godīgi maksājam visas algas,
visi darbinieki strādā pie mums un mums nav neviena apakšuzņēmēja, kas
ir ierasta prakse citos uzņēmumos Latvijā. Mūsuprāt, tas nav ilgtspējīgi
un pareizi. Tieši tāpēc mums ir jāinvestē klientu pieredzē, lai mūsu
klientiem nav jāspiež 10 dažādas pogas pakomātā, lai noformētu vienu
sūtījumu, bet to var izdarīt ar pāris klikšķiem.
Vai jūs apsverat arī iespēju vietās, kur nav pakomātu,
noslēgt līgumus ar veikaliem vai degvielas uzpildes stacijām par to, ka
sūtījumus var saņemt tur?
Šobrīd mums tiek īstenots pilotprojekts ar “Narvesen”. Ņemot vērā
lielo sūtījumu skaitu, mēs pārbaudām, cik ērti ir saņemt sūtījumus
“Narvesen” kioskos, kuri atrodas blakus noslogotākajiem pakomātiem.
Jāsaka, ka šobrīd tas ir bijis diezgan veiksmīgs projekts, jo sūtījumi
tiek paņemti pietiekami ātri un klienti neiebilst, jo ir ieinteresēti
sūtījumu saņemt ātrāk, nevis gaidīt uz vietas atbrīvošanos pakomātā.
Cerams, ka līdz maija beigām jau būs skaidrs, cik liela būs mūsu
sadarbība ar “Narvesen”, un, iespējams, mēs skatīsimies arī uz citiem
partneriem.
Pēdējos gados populārākais vārds uzņēmējdarbībā laikam ir
ilgtspēja. Kas jums ir ilgtspēja? Piemēram, vai plānojat pāriet uz
elektroauto, domājat par citiem jauninājumiem?
Pašlaik esam fināla fāzē ar ilgtspējas stratēģijas sagatavošanu.
Viens no galvenajiem mūsu ilgtspējas stratēģijas punktiem ir tas, ka mēs
uzlabojam sūtījumu saņemšanas iespējas reģionos, dodot cilvēkiem
iespējas iepirkties internetā. Mēs arī rūpīgi sekojam izmešiem, un
izmešu apjoms uz vienu sūtījumu ir ievērojami samazinājies. Tas nozīmē,
ka mēs tiešām ejam pareizajā virzienā arī ar autoparka pārvaldību. Mēs
pagājušā gada laikā arī esam iegādājušies divus elektroauto darbinieku
vajadzībām. Esam arī izpētījuši visus tirgū pieejamos elektrobusiņus,
bet jāatzīst, ka pašlaik nav tādu elektromikroautobusu, kurus mēs varētu
izmantot sūtījumu piegādē. Lielākā problēma ir tāda, ka esošie varianti
ir ar pārāk mazu nobrauciena kapacitāti bez uzlādes. Ja mašīnai ir 150
kilometru potenciālais nobraukums un tai ir piekrauta pilna kravas
telpa, tad kurjers bez uzlādes nespēj pabeigt pat vienu darbadienu.
Tiklīdz būs pieejami mikroautobusi ar vismaz 300 vai 400 kilometru
potenciālo nobraukumu un pietiekami lielu kravas telpu, mēs pilnīgi
noteikti veiksim investīcijas arī šajā jomā.
