Ikviens aicināts aktīvi pavadīt tuvojošos vasaru un
iesaistīties avotu pētīšanā, tā palīdzot zinātniskajām un
valsts institūcijām apkopot jaunu informāciju par avotiem Gaujas
un Salacas upju baseinu apgabalos – to skaitu un ūdens kvalitāti.
“Šobrīd nav pieejams precīzs Latvijā dabā sastopamo avotu
uzskaitījums, kā arī esošā informācija par avotu ūdens ķīmisko
sastāvu un kvalitāti ir neliela vai nav pieejama vispār. Tomēr
ilgtermiņā šādi iegūtie dati būtu lietderīgi, ne tikai ļaujot
labāk pārvaldīt un aizsargāt avotus, bet arī sniedzot iespēju
zinātniekiem novērtēt un izdarīt secinājumus par galvenā
dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – stāvokli,” saka
Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Ieva Bīviņa.
Sadarbojoties
pētniekiem Latvijā un Igaunijā, izstrādāta vietne
https://allikad.info/
(“allikad” tulkojumā no igauņu valodas – avoti). Tajā
ikvienam iespējams iepazīties ar viegli lasāmām avotu
izpētes vadlīnijām,
kas skaidro, kā atrast un atpazīt, novērtēt avotus un fiksēt
datus, aplūkot informāciju par jau fiksētajiem avotiem,
reģistrēties un pievienot jaunus identificētos avotus un savus
novērojumus. Vietni var lietot viedtālrunī vai planšetē, vai arī
aizpildīt veidlapas datorā.
Atkarībā no pieejamā aprīkojuma (mērierīces, testēšanas
komplekti) un prasmēm, pastāv plašas iespējas avotu un to ūdens
kvalitātes pētījumu veikšanai. Izpētē var iesaistīties ne
tikai tie, kuri ikdienā strādā ar vides aizsardzību saistītiem
jautājumiem, bet jebkurš entuziasts, tai skaitā skolēni.
Novērojumus var veikt dažādi, arī fiksējot ar fotoattēliem.
Tāpat bez analītiskiem instrumentiem par avota ūdens īpašībām
gana daudz var pavēstīt cilvēka pamatmaņas – sajust ūdens
temperatūru ar roku, pagaršot ūdeni, sajust tā smaržu un
aprakstīt to, ko iespējams saskatīt.
“Avoti
ir nozīmīgi pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzībai.
Veicot avotu uzskaiti un to īpašību novērtēšanu, ikviens var
sniegt ieguldījumu nākotnē – kādi no pētījuma ietvaros
identificētajiem avotiem Igaunijas-Latvijas pārrobežu teritorijā
jau tuvākā nākotnē var tikt iekļauti pazemes ūdeņu novērojumu
tīklā, nodrošinot sekmīgu pārrobežu pazemes ūdeņu
monitoringu, kā arī pazemes ūdeņu resursu uzraudzību un
pārvaldību,”
uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
pārstāvji.
Aktīvākie avotu pētnieki saņems arī veicināšanas balvas.
Aktivitāšu ieviešanā sadarbojas Vidzemes plānošanas reģions,
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Dabas
aizsardzības pārvalde, kā arī vairākas institūcijas Igaunijā –
Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas
dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un Igaunijas
Vides aģentūra.
Aktivitātes notiek “Interreg” Igaunijas-Latvijas pārrobežu
sadarbības programmas projektā “Vienotu darbību kopums
efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai”
(“WaterAct”). Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo
pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā.
Projekts ir nozīmīgs pārrobežu sadarbības nostiprināšanai, jo
tas nodrošinās harmonizētu pieeju pazemes ūdens resursu
pārvaldībai un pazemes ūdensobjektu stāvokļa novērtēšanai
Latvijas – Igaunijas pārrobežas reģionā, ilgtermiņā nodrošinot
ilgtspējīgu galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu –
pārvaldību un aizsardzību.
