Zemā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību
vēlēšanās liecina, ka politiskā apātija piemeklējusi teju visu Latviju,
komentējot vēlēšanu rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja domnīcas
“Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Kažoka atzīmēja, ka pavēstīja, ka Saeimas vēlēšanās aktivitāte ir
salīdzinoši stabila, bet uz pašvaldību vēlēšanām – mainīga, turklāt šīs
pašvaldību vēlēšanas ir notikušas ļoti īpašos apstākļos. Kažoka uzsvēra,
ka viens no iemesliem ir tas, ka Rīga šajās pašvaldību vēlēšanās
nepiedalījās, jo Rīga parasti ir kampaņas “enerģizētāji”, kas piesaista
masu mediju uzmanību un liek diezgan daudziem cilvēkiem pamanīt, ka
vēlēšanas notiek un pievērst uzmanību ne tikai Rīgas sarakstiem, bet arī
tam, kas notiek savos novados.
Pēc domnīcas “Providus” direktores paustā, ja skatās uz ārkārtas
vēlēšanām Rīgā, arī toreiz bija zema iedzīvotāju aktivitāte, tomēr tā
bija izskaidrojama ar to, ka uz vēlēšanām neaizgāja “Saskaņas” (S)
vēlētāji, kuri iepriekš būtu balsojuši par Nilu Ušakovu (S).
“Rezultāti un aktivitāte ir būtiska problēma, jo es neesmu
pārliecināta, ka to var izskaidrot tikai ar to, ka Rīga nepiedalījās
šajās vēlēšanās un ar to, ka šis ir Covid-19 laiks. Tur ir dziļāki
iemesli, kas nākotnē vēl ir jāanalizē,” sacīja Kažoka.
Runājot par vēlēšanu rezultātiem, Kažoka uzsvēra, ka pašvaldībās
partiju nosaukumi vairāk ir izkārtne, mazāk – daļa no partiju esences.
Kažoka norādīja, ka izkārtnes var mainīties, kā to varēja novērot arī
šajās pašvaldību vēlēšanās, kur noteicošais kritērijs bija tas, cik
lielā mērā iedzīvotāji pazīst komandas, to iepriekš paveikto un vai
cilvēki tām uzticas.
“Saistība ar izvēli Saeimas vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās ir ļoti
nosacīta. Pēc balsu skaita mēs redzam, ka labāki rezultāti ir Zaļo un
zemnieku savienībai (ZZS), Latvijas Reģionu apvienībai un nacionālajai
apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, bet, vai šīs
partijas var pasludināt par vēlēšanu uzvarētājiem? Iespējams. Tomēr es
nedomāju, ka aiz šiem rezultātiem slēpjas kaut kas dziļāks par
nepieciešamību pašvaldību cilvēkiem atrast kaut kādu sarakstu, ar kuru
startēt vēlēšanās. Diez vai tie liecina par kaut kādām plašākām
tendencēm Latvijas politikā,” teica Kažoka.
Domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece akcentēja, ka
cilvēki balsojuši par tiem, kurus viņi pazīst, kuru darbi ir zināmi un
par tiem, kas ir prognozējami, kas, iespējams, nav pārsteidzoši, ņemot
vērā zemo iedzīvotāju aktivitāti, jo tādā gadījumā uz vēlēšanām atnāk
tie cilvēki, kuri zina, par ko viņi balsos.
“Nedomāju, ka bija daudz tādu cilvēku, kas līdz pēdējam brīdim
mēģināja izšķirties starp vairākiem partiju sarakstiem un meklējuši sev
piemērotāko – nē, ar tik zemu vēlētāju aktivitāti visticamākais
skaidrojums ir tāds, ka cilvēki saprot, par ko viņi balso un tas dod
dabiskas priekšrocības atpazīstamākajiem sarakstiem un atpazīstamākajiem
sarakstu līderiem,” uzsvēra Kažoka.
Pēc viņas paustā, ievēlēti ir daudzi iepriekšējo pašvaldību vadītāji
gan no pašreizējo jauno pašvaldību centriem, gan arī no nedaudz
attālākām teritorijām. Turklāt nav bijis būtiski, ar kādu nosaukumu
startēts, jo vēlētāji skatījušies uz sarakstu līderiem, mazāk pievēršot
uzmanību saraksta nosaukumam.
Domnīcas “Providus” direktore atzīmēja, ka šajās vēlēšanās zīmīga ir
zemā iedzīvotāju aktivitāte, kas dažās pašvaldībās bijusi sliktāka nekā
citās. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka balsu sadalījums atsevišķos novados
vietējiem iedzīvotājiem varētu būt interesanti, bet kopumā lielu
pārsteigumu šajās vēlēšanās gandrīz nav.
Kažoka uzsvēra, ka, piemēram dažas partijas ir nostiprinājušas savu
varu, piemēram, Jūrmalā patlaban ir iespējams izveidot domes vadību bez
koalīcijas, jo ZZS ir saņēmusi vairāk nekā pusi no mandātiem. Tāpat
Daugavpilī ir nostiprinājušās S pozīcijas, kas partijai dot stipri
labāku situāciju nekā bija pirms iepriekšējām vēlēšanām attiecībā uz
mēra izvēli.
Savukārt, pēc domnīcas “Providus” direktores paustā, Liepājā ir
nedaudz dīvaina situācija, bet pie tās Liepāja ir pieradusi, kur partija
ar lielāko rezultātu ir automātiski garantēts mēra krēsls, tomēr šoreiz
dome izskatās vairāk sadrumstalota nekā iepriekš. Vienlaikus
interesants rezultāts, Kažokas ieskatā, ir Jelgavā, kur samazinājusies
esošās domes vadības pozīcijas un spēcīgāk sevi pieteikuši konkurenti,
tomēr viņa akcentēja, ka tie ir vairāk izņēmumi, jo kopumā rezultāti
pārsteidzoši lielā mērā atgādina tos, kuri bija pirms četriem gadiem.
