Saeima
otrdien, 15.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus
Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tai skaitā pilnveidota nosacīti
pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un
nosacīti notiesāto uzraudzība un sabiedriskā darba izpildes
kārtība. Par
to informē Saeimas Preses dienests.
Likumā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta
amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības
pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Gadījumā, ja notiesātais
būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika
neievērošanu, pārvietošanos, kas neatbilst maršrutam, kas ir
saskaņots ar dienestu, un citos gadījumos, paredzēta iespēja
uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus
noteikt notiesātā atrašanās vietu. Savukārt, ja notiesātais būs
saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās
uzraudzības laikā, tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības
ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola
lietošanu.
Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods –
sabiedriskais darbs -, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu
ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, noteikts pienākums
pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta
teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā
atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās
dzīvesvietas. Tāpat veikti citi ar sabiedriskā darba izpildes
kārtību saistīti precizējumi.
Tāpat kodeksā paredzēta rīcība gadījumā, ja uz visu mūžu
notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara
jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas
iestādē. Grozījumi nosaka, ka uz mūžu notiesātais, par kuru
tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika
aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, uzsāk izciest
sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē,
kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu.
Likums papildināts ar jaunu regulējumu, kas nosaka kārtību,
kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē
jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu
laiku izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai augstākā
līmeņa izglītības iegūšanai.
Ar likuma izmaiņām paplašinātas arī vājdzirdīgo un
nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz
saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu. Izmaiņas nepieciešamas,
jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams
pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu, norādīts
likumprojekta anotācijā.
Tāpat grozījumi precizē normas, kuras noteic notiesāto naudas
apriti un citus jautājumus, kā arī nosaka kārtību, kādā
īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības
satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā
brīvības atņemšanas iestādē.
