Jaunpilī 20.jūnijā aizvadīts Latvijas Amatieru čempionāta pirmais posms motokrosā, kura godalgotas vietas guva arī “Gulbenes moto” braucēji.
“Q Amatieru” klases uzvarētājs ir 14 gadus vecais Kārlis Neija (“Gulbenes moto”) no Ozolniekiem, kurš ir ļoti priecīgs par aizvadītajām pirmajām šīgada sacensībām Jaunpilī. Viņa tēvs Agris Neija arī ir ļoti apmierināts ar dēla sacensību rezultātu. Viņš “Dzirkstelei” stāsta, ka treniņa nolūkā nolēmuši, ka dēlam jāsāk trenēties ar 450 kubikcentimetru klasē, lai ātrāk ir progress un izaugsme sportista karjerā. “Mērķis – pēc diviem gadiem, lai Latvijas čempionātā būtu vismaz TOP3, lai tiktu Q Latvijas izlasē un varētu startēt Nāciju kausā. Un šis mērķis ir jau no 7 gadu vecuma,” stāsta A.Neija.
“Q Veterānu” klasē otro vietu izcīnīja Jānis Kļaviņš (“Gulbenes moto”), trešo vietu – Juris Ozoliņš (“Gulbenes moto”). J.Kļaviņš “Dzirkstelei” atzīst, ka lielākais pārbaudījums šajās sacensībās bija lielais karstums. Trasē doties vajadzēja plus 32 grādu karstumā. “Pēc lielā pārtraukuma, kad bija aizliegumi, atgriezos trasē. Adrenalīns jau bija pirms došanās trasē. Un lielais karstums bija pārbaudījums gan pašam, gan tehnikai. Par to bija bažas, kurš izturēs un kurš ne. Protams, izturēju, jo ir gūts rūdījums sadzīvot ar karstumu,” saka J.Kļaviņš, kurš ir gandarīts par izcīnīto otro vietu, jo viņa mērķis bija tikt uz goda pjedestāla.
“Nezināju, kādi būs konkurenti, cik viņi būs spēcīgi, un, ņemot vērā to, ka pats nebiju ilgi braucis, tad tas savā ziņā radīja bažas. Trenējies iepriekšējā gadā arī nebiju, bet pirms tam ir jau arī gūta pieredze. Aizbraucu un startēju. Šajā karstajā laikā daudziem neizturēja tehnika, bija arī, kas krita. Cilvēkiem fiziski bija ļoti grūti. Pirms starta mehāniķi daudzus gaidīja ar aukstu ūdeni pudelēs un lēja uzreiz aiz kakla ūdeni, lai atdzesētu, jo braukt plus 32 grādos ir ļoti grūti. Dodoties uz startu, esi jau saģērbies pilnā ekipējumā – garās bikses, krekli, ķivere, cimdi, brilles un tā tālāk. Esi šādi saģērbies un jau viss slapjš, jo pa muguru tek sviedri. Pirms pandēmijas drīkstējām ņemt līdzi draugus, kad viens, piemēram, atnesa ūdeni, otrs palīdzēja nomazgāt “moci”, – bija, kas palīdz. Tagad drīkstēja ņemt līdzi tikai vienu mehāniķi. Ar visu principā vajadzēja tikt galā pašam, un tas nebija tas vieglākais,” stāsta J.Kļaviņš, piebilstot, ka sacensību trase bija sagatavota perfekta. “Tā bija ideāla!” rezumē sportists.
