Katru gadu 3. jūlijā tiek atzīmēta Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, kad pasaules iedzīvotāji aicināti kaut uz dienu pilnībā atteikties no plastmasas maisiņu izmantošanas.
3. jūlijā stājās spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
virzītais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums,
aizliedzot vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku
ievešanu un izplatīšanu, patērētājiem piedāvājot preces no videi draudzīgākiem
materiāliem.
Ministrs
Artūrs Toms Plešs (AP!): “Katra mūsu izvēle atstāj pēdas dabā, un katru
reizi, kad izdarām izvēli par labu apkārtējai videi, tā ir neliela uzvara cīņā
ar piesārņojumu. Dzīvot pilnībā bez plastmasas mēs vēl nevaram, taču plāns ir
atteikties no tās pakāpeniski un patērēt atbildīgi. Jaunais likums ir tikai
viens plāna punkts ceļā uz zaļāku nākotni, un ministrija paralēli strādā arī
pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu.”
Likumprojekts
attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir
pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas
galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta
polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas
ražoti izstrādājumi.
Savukārt
glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to
patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas
attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Tirgotājiem
būtiska informācija – veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus arī pēc
3.jūlija, ja šie izstrādājumi ir laisti tirgū līdz 2021.gada 2.jūlijam
(saražoti, ievesti no citām ES valstīm vai importēti).
Savukārt
patērētājus aicinām vienmēr izvēlēties ilgtspējīgākas preces, kuras iespējams
izmantot atkārtoti, vai kuras ražotas no videi draudzīgākiem materiāliem, jo
pēdējos gados plastmasas patēriņš ir strauji audzis un tam ir negatīva
ietekme uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību.
Jautājumi
un atbildes
J:
Likumā ir lietoti termini “laist tirgū” un “darīt pieejamu tirgū”. Ar ko
atšķiras šie termini?
A:
“Laist tirgū” nozīmē izstrādājumu darīt pieejamu (piegādāt izplatīšanai,
patēriņam vai izmantošanai) tirgū pirmo reizi. Attiecīgi tas nozīmē preci
saražot un uzglabāt ražotāja noliktavā līdz tās pirmreizējai iegādei, ievest no
citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai importēt no trešajām valstīm,
kas nav ES.
Laišana
tirgū attiecas uz katru atsevišķi izgatavotu produktu, nevis uz produkta veidu,
un nav būtiski, vai tas ir ražots kā atsevišķa vienība vai sērijveidā. Tādējādi
arī tad, ja produkta modelis vai veids piegādāts pirms stājās spēkā jaunie
Savienības saskaņošanas tiesību akti, ar ko paredz jaunas obligātās prasības,
tā paša produkta modeļa vai veida individuālajām vienībām, kas laistas tirgū
pēc jauno prasību stāšanās spēkā, ir jāatbilst šīm jaunajām prasībām. Plašāka
informācija par terminu “laišana tirgū” pieejama Eiropas Komisijas 2016. gada
paziņojumā „Zilā rokasgrāmata” par ES produktu noteikumu īstenošanu (Eiropas
Savienības Oficiālais Vēstnesis C272, 26.07.2016., 1.-149. lpp.,
2.3.apakšpunkts).
Savukārt,
“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas
piegādāt izstrādājumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai dalībvalsts
tirgū jeb tirgū laisto preci pārdot nākamajam klientam.
J: Vai
no 3.jūlija patērētāji veikalos vairs nevarēs iegādāties likumā aizliegtos
plastmasas izstrādājumus, vai tomēr veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus
arī pēc šī datuma?
A:
Likumā noteiktās normas attiecas tikai uz noteiktu izstrādājumu laišanu
Latvijas Republikas tirgū (saražot, ievest no citām ES valstīm vai importēt).
Izstrādājumus
darīt pieejamus tirgū jeb izpārdot varēs, ja:
1)
šie izstrādājumi laisti tirgū līdz 2021. gada 2. jūlijam (saražoti, ievesti no
citām ES valstīm vai importēti);
2)
šo izstrādājumu laišanas tirgū faktu var dokumentāri pamatot ar preču piegādes
dokumentiem vai muitas deklarācijām, kas noformētas atbilstoši muitas
procedūrai – laišana brīvā apgrozībā, ko glabā desmit gadus un uzrāda
kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.
Tas
nozīmē, ka veikali varēs arī iztirgot savas iekrājušās preces.
J: Vai
ražotāji preces, kas no 3.jūlija ir jāmarķē ar Regulā Nr. 2020/2151 noteikto
marķējumu, bet līdz 3.jūlijam jau ir laistas tirgū, varēs iztirgot bez
marķējuma?
A:
Nosacījumi par preču izpārdošanu attiecas arī uz precēm, kam no 2021. gada 3.
jūlija ir jābūt marķētām ar Regulas Nr. 2020/2151 pielikumā norādīto marķējumu.
Līguma
par Eiropas Savienības darbību 288.pants noteic piecu veidu tiesību aktus,
kurus var pieņemt Eiropas Savienība – regulas, direktīvas, lēmumi,
atzinumi un ieteikumi. Regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Ievērojot minēto,
jāņem vērā, ka šajā gadījumā ir jālasa gan Likums, gan minētā Regula, jo
Regulas teksts nacionālajos tiesību aktos netiek pārrakstīts. Tas nozīmē, ka
Likuma 7. pants ietver skaidrojošu informāciju par izstrādājumu marķēšanu, jo
Regulā Nr. 2020/2151 noteiktās marķējuma specifikācijas ir aprakstītas augstākā
detalizācijas pakāpē, kā tas ir Likumā. Līdz ar to noteicošās normas par
marķēšanu izstrādājumiem, kas no 2021. gada 3. jūlija ir laisti tirgū, ir
noteiktas tieši Regulā Nr. 2020/2151. Attiecīgi:
1)
Izstrādājumus, kas ir laisti tirgū līdz 2021. gada 2. jūlijam (ieskaitot),
sākot ar 2021. gada 3. jūliju ir ļauts izpārdot bez Regulas Nr. 2020/2151
pielikumā noteiktā marķējuma;
2)
Izstrādājumus, kas ir laisti tirgū laika periodā no 2021. gada 3. jūlija līdz
2022. gada 3. jūlijam (ieskaitot), ir jāmarķē ar Regulas Nr. 2020/2151
pielikumā noteikto marķējumu uzlīmes vai drukāta attēla formā;
3)
Izstrādājumus, kas ir laisti tirgū no 2022. gada 4. jūlija, ir jāmarķē ar
Regulas Nr. 2020/2151 pielikumā noteikto marķējumu drukāta attēla formā.
Izstrādājumus, kas ir laisti tirgū laika periodā no 2021. gada 3. jūlija līdz
2022. gada 3. jūlijam (ieskaitot) un ir marķēti ar marķējumu uzlīmes formā,
sākot ar 2022. gada 4. jūliju ir ļauts izpārdot.
J:
Vai marķējuma informatīvajam tekstam ir jābūt latviešu valodā?
A:
Atbilstoši Regulas Nr. 2020/2151 3. pantam “Valodas”, marķējuma informatīvo
tekstu norāda tās dalībvalsts vai to dalībvalstu oficiālajā valodā vai oficiālajās
valodās, kur vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu laiž tirgū. Informatīvo
tekstu papildus var norādīt arī citas dalībvalsts oficiālajā valodā vai
valodās.
Izņēmuma
gadījumos, kad uz iepakojuma ārējās priekšējās vai augšējās virsmas nepietiek
vietas, informatīvā teksta tulkojumu citā dalībvalsts oficiālajā valodā vai
citu dalībvalstu oficiālajās valodās var izvietot citur uz iepakojuma pēc
iespējas tuvāk marķējumam un tur, kur tulkojums ir skaidri redzams.
J:
Vai aizliegums par noteiktu preču laišanu tirgū attiecas arī uz eksportam
paredzētām precēm?
A:
Nē, aizliegums par preču laišanu tirgū attiecas tikai uz ES tirgu. Uz precēm,
kas paredzētas eksportam, likuma normas neattiecas.
J:
Putuplasta polistirolam ir divi veidi – uzpūstais putu polistirols (EPS) un
ekstrudētais putu polistirols (XPS). Vai aizliegums attiecas uz abiem
polistirola veidiem vai tikai vienu no tiem?
A:
Aizliegums attiecas tikai uz tādiem izstrādājumiem un iepakojumu, kas ražots no
uzpūstā putu polistirola (“Expanded polystyrene” jeb EPS), kas Direktīvā
Nr. 2019/904 EPS ir skaidrots kā “putu polistirols”. Savukārt, “Extruded
polystyrene” jeb XPS, ko attiecīgi tulko kā “ekstrudētais putu
polistirols”, direktīvā nav iekļauts, tādēļ direktīvas prasības attiecas tikai
uz EPS materiālu.
Informāciju
par izstrādājuma vai iepakojuma materiālu norāda preču iegādes līgumos,
pavaddokumentos vai uz iepakojuma.
J:
Vai likumā noteiktās normas attiecas arī uz izstrādājumiem, kas ražoti no
bioplastmasas?
A:
Vārds “bioplastmasa” apzīmē plastmasu, kas ir ražota no atjaunojamām izejvielām
un dabā sadalās līdz videi nekaitīgām vielām. Lielākā daļa produktu, kas tiek
tirgoti kā ražoti no bioplastmasas, patiesībā ir ražoti no bioplastmasas un
plastmasas maisījuma, un likumā noteiktās prasības attiecas arī uz šādiem
produktiem.
Piemērs:
ražotājs vēlas laist tirgū dzērienu glāzes ar polipienskābes (PLA) pārklājumu,
bet dzērienu glāzes ir viens no objektiem, kas ir iekļauti Regulas Nr.
2020/2151 darbības jomā. PLA pirmšķietami rādās iekļauta likumā noteikto
izņēmumu – ķīmiski nepārveidotu vielu – sarakstā, bet PLA ir jāpievērš uzmanība
tās izcelsmei, jo PLA var ražot vismaz divos veidos:
1)
polimerizējot α-hidroksipropionskābi (parastā pienskābe), kur pienskābe ir
izdalīta no piena produktiem;
2)
polimerizējot β-hidroksipropionskābi, kur pienskābe ir sintezēta no graudaugu
cietes.
Attiecīgi
PLA, kas ir iegūta no piena produktiem, atbilst Regulas Nr. 1907/2006 3. panta
40. punktā noteiktajai ķīmiski nepārveidotas vielas definīcijai, bet PLA, kas
ir iegūta no graudaugu cietes, šai Regulas Nr. 1907/2006 definīcijai neatbilst.
Tas nozīmē, ka izstrādājumus, kas satur PLA, kas iegūta no piena produktiem, ar
Regulas Nr. 2020/2151 Pielikumā noteikto marķējumu nav jāmarķē, bet
izstrādājumus, kas satur PLA, kas iegūta no graudaugu cietes, ar Regulas Nr.
2020/2151 Pielikumā noteikto marķējumu ir jāmarķē.
Ja
ražotājs nevar noskaidrot PLA izcelsmi, tad izstrādājumi, kas satur nezināmas
izcelsmes PLA, ir jāmarķē kā plastmasu saturoši izstrādājumi ar Regulas Nr.
2020/2151 Pielikumā noteikto marķējumu.
J:
Vai likuma prasības attieksies uz pilnīgi visa veida
vienreizlietojamiem izstrādājumiem un iepakojumu, kas pilnīgi vai daļēji
izgatavots no plastmasas?
A:
Likuma prasības attieksies uz izstrādājumiem, kas ražoti gan pilnīgi, gan
daļēji no plastmasas un noteikti likumā. Prasības attieksies uz plastmasu
saturošiem kompozītmateriāliem un kompozīta iepakojumu (laminātiem), kas satur
plastmasu, piemēram, kartona izstrādājumiem ar iekšēju vai ārēju plastmasas
slāni, tajā skaitā laminētu kartona iepakojumu un kartona glāzēm ar plastmasas
pārklājumu u.c.
Likuma
prasības neattieksies uz:
1)
pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai (vakuumiepakojums, iepakojums sausajām
zupām u.c.) vai pārtikai, ko pārdod aukstu (atlaidinātu) un kam vajadzīga
turpmāka sagatavošana (iepakojums jēlai gaļai u.c.);
2)
primāro tirdzniecības iepakojumu, kurā pārdod vairāk nekā vienu pārtikas
porciju, un ko lieto pārtikas iepakošanai ražošanas līnijā un ko nogādā uz
tirdzniecības vietu no ārpus tirdzniecības vietas esošas ražotnes vai ražotāja
noliktavas. Porciju skaitam jābūt norādītam uz iepakojuma vai pavaddokumentos;
3)
sekundāro iepakojumu (kastīte, kurā ievieto lielkonfektes u.c.);
4)
preces un iepakojums, kas izgatavots no ķīmiski nepārveidotām vielām. Ķīmiski
nepārveidota viela atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 40. punktā
noteiktajai definīcijai nozīmē vielu, kuras ķīmiskā struktūra nav mainīta –
pat, ja ar to ir veikts ķīmisks process vai apstrāde, vai tā ir fiziski,
mineraloģiski pārveidota, piemēram, lai atdalītu piemaisījumus;
5)
maisījumi – krāsas, tintes un līmvielas – vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai
vairākām vielām atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā noteiktajai
definīcijai;
6)
gatavu ēdienu un dzērienu uzpūstā polistirola (EPS) iepakojumā, kas šajā
iepakojumā patēriņam iepakots jau ražošanas vietā un ko nogādā uz tirdzniecības
vietu;
7)
nesaturēšanas (inkontinences) produktiem, jo tie ir iekļauti Regulas Nr.
2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, darbības jomā.
Aizliegums
laist tirgū neattiecas uz salmiņiem un vates kociņiem, ja tie ir iekļauti
Regulas Nr. 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, darbības
jomā.
J: Vai
visiem šiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejami videi draudzīgāki aizstājēji?
A:
Likuma normas attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem
izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram,
vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi,
maisāmkociņi, balonu kociņi, uzpūstā putu polistirola (EPS) pārtikas un
dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi.
Savukārt
dzērienu glāzēm šobrīd piemērotu alternatīvu vēl nav, tādēļ jāveic pasākumi,
lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju
atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
J:
Viena no 2021. gada 3. jūlija aizliegto preču grupām ir galda piederumi
(dakšas, naži, karotes, irbulīši). Vai aizliegums attiecas tikai uz
individuāliem priekšmetiem, vai aizliegums attiecas arī uz tādiem galda
piederumiem, ko iekļauj kā komplekta daļu, piemēram, plastmasas karotīti
saldējuma trauciņā?
A:
Aizliegums attieksies gan uz galda piederumiem, ko pārdod atsevišķi, gan uz
galda piederumiem, ko pārdod komplektā.
J:
Plastmasu saturoši salmiņi ir viena no 2021. gada 3. jūlija aizliegto preču
grupām. Vai aizliegums attiecas arī uz tādiem salmiņiem, ko piestiprina pie
dzērienu iepakojuma vēl produkta ražošanas posmā?
A:
Aizliegums attieksies arī uz tādiem plastmasu saturošiem salmiņiem, ko
piestiprina pie dzērienu iepakojuma, piemēram, sulu paciņām.
J: Vai
plastmasas salmiņus varēs turpināt lietot ļaudis, kuriem tie nepieciešami
veselības problēmu dēļ, piemēram, invalīdi, smagi slimie cilvēki?
A:
Aizliegums neattiecas uz salmiņiem, kas ir iekļauti Regulas Nr. 2017/745
darbības jomā, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm.
J:
Likums noteiks ražotājam pienākumu patērētājam piedāvāt preci iegādāties
iepakojumā, kas nesatur plastmasu. Uz kādiem iepakojumiem attiecas šī prasība?
A:
Alternatīva iepakojuma piedāvāšana attiecas uz dzērienu glāzēm un pārtikas
iepakojumu, kurā iepako patēriņam paredzētu pārtiku tirdzniecības vietā.
Ražotājam un tirgotājam būs pienākums klientam piedāvāt dzērienu vai gatavo
ēdienu iegādāties plastmasu nesaturošā iepakojumā vai klienta līdzi paņemtā
traukā. Ja klients vēlas iegādāties dzērienu vai gatavu ēdienu
vienreizlietojamā plastmasu saturošā iepakojumā, tad ražotājs/tirgotājs šo
iepakojumu nedrīkst izsniegt bez maksas.
Šīs
prasības attieksies uz visiem ražotājiem/tirgotājiem, kas pārdod tirdzniecības
vietā iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu tūlītējam patēriņam vai līdzņemšanai,
t.sk., ātro ēdienu restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, individuālajiem pārtikas
tirdzniecības stendiem gan tirdzniecības centros, gan brīvā dabā u.c.
Prasības
neattieksies uz tādu iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu, kas patēriņam iepakots
jau ražošanas vietā un ko nogādā uz tirdzniecības vietu.
J: Kas
notiks ar bezmaksas plastmasas maisiņiem, kas veikalos ir pie augļu stendiem,
sveramajiem saldumiem? Vai tie būs atļauti arī pēc 3.jūlija?
A:
Jautājumu par plastmasas maisiņiem regulē Iepakojuma likums, kur noteikts, ka
no 2025. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās
plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu
maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un
bioplastmasas izejmateriāliem.
Likums un
tā anotācija ir pieejama šeit.
