Saeima šodien galīgajā lasījumā lēma atbalstīt
grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, paredzot tiesības dzīvokļu
īpašniekiem bez saskaņošanas veikt pārbūvi kopīpašuma daļās, lai
nodrošinātu vides pieejamību.
Pieņemtie grozījumi paredz dzīvokļa īpašniekam tiesības bez
saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot būvniecības jomas
normatīvo aktu prasības, veikt pārbūvi attiecībā uz kopīpašumā esošām
daļām, lai nodrošinātu vides pieejamību.
Tas būtu pieļaujams gadījumos, ja nepieciešams uzstādīt pacēlāju
mājas kāpņu telpā, labiekārtotu laukumu vai tā daļu, vai piebraucamo
ceļu, kas atrodas uz kopīpašumā esoša zemesgabala, atjaunošanai. Tāpat
likums ļaus bez saskaņošanas veikt pārbūvi pandusa izbūvei, ja dzīvokļa
īpašumam ir atsevišķa ieeja, kā arī citos gadījumos, ja ir nepieciešams
nodrošināt vides pieejamības prasības.
Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība būs tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu platības izmaiņām.
“Attīstībai/Par!” (AP) pārstāve Lāsma Bindere aģentūru LETA iepriekš
informēja, ka šos grozījumus sagatavojuši AP deputāti un tie paredz, ka
cilvēkiem ar kustību traucējumiem būs iespēja bez rakstiskas kaimiņu
piekrišanas atbilstoši normatīvajām prasībām ierīkot pacēlāju
daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.
Viņa skaidroja, ka līdz šim, lai ierīkotu pacēlāju daudzdzīvokļu
mājas kāpņu telpā, cilvēkam ar kustību traucējumiem jāsavāc vismaz 75%
dzīvokļu īpašnieku piekrišana, savukārt atbalstītie likuma grozījumi
paredz, ka tas vairs nebūs jādara, norādīja AP pārstāve.
“Prasība cilvēkam ar kustību traucējumiem vākt kaimiņu parakstus, lai
varētu iekļūt savā mājoklī, ir ne vien apgrūtinoša, bet arī
cilvēktiesībām neatbilstoša. Visiem ir vienlīdzīgas tiesības
pārvietoties. Cilvēkus nedrīkst ieslēgt savā īpašumā vai aizliegt tajā
iekļūt. Problēma ir gadiem ilgi zināma, taču tai līdz šim tā arī nav
rasts risinājums,” iepriekš pauda viena no priekšlikuma autorēm, nu jau
mūžībā aizgājusī bijusī Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP).
“Sabojāta mājas fasāde ir arguments, kuru kaimiņi mēdz piesaukt,
neatbalstot uzbrauktuves izbūvi. Arī tad, ja cilvēkam ratiņkrēslā ir
izdevies iegūt pašvaldības finansējumu un “zaļo gaismu” no būvvaldes.
Birokrātisko šķēršļu likvidēšanai vajadzīga labā griba,” skaidroja
deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).
