Lai sasniegtu vakcinācijas pret Covid-19
nepieciešamo rezultātu, kas ir 80% vakcinēto, tostarp pārslimojošo,
drošai klātienes mācību rīkošanai, nebūtu jānosaka obligātā vakcinācija
pedagogiem un skolu darbiniekiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas
Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāji.
LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka šo jautājumu
varēja risināt ne tik agresīvi, kā to izvēlējās Ministru kabinets. Viņš
uzsvēra, ka asociācija 23.jūlijā tiksies ar izglītības un zinātnes
ministri Anitu Muižnieci (JKP), lai diskutētu par šo jautājumu
atkārtoti. Kalvāns atzīmēja, ka asociācija grib dzirdēt arī ministres
viedokli un pozīciju par obligāto vakcināciju, jo konceptuāli
apstiprinātais normatīvais akts valdībā ir Veselības ministrijas un
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pozīcija.
Kalvāns skaidroja, ka lēmums par obligātās vakcinācijas noteikšanu
pedagogiem un skolu darbiniekiem ir likušas pamatu bažām, ka būs
jāsaskaras ar pedagogu aiziešanu no skolām. Divreiz nedomās tie
skolotāji, kuri ir pensijas vecumā un nav vakcinējušies. “Var sanākt
tāds kāzus, ka skolās pedagogi, kuri ir pensijas vecumā, būs savi
apsvērumi doties prom, ja Saeima lems [noteikt obligāto vakcināciju],”
viņš sacīja, piebilstot, ka šie skolotāji pateiks, ka “vari pats savu
fiziku mācīt”.
LIVA vadītājs norādīja, ka labāks un ne tik agresīvs risinājums būtu,
ja rudenī skolas iedalītu divās kategorijās – skolas, kurās vakcinēto
un pārslimoto īpatsvars ir vairāk nekā 80%, un skolas, kurās šis
īpatsvars ir zem 80%. Tās skolas, kuras būs izpildījušas vakcinācijas
nepieciešamo rezultātu, varēs rīkot mācības klātienē. Savukārt skolas,
kuras nebūs, – turpinās darbu attālināti, līdz izpildīs “drošas skolas”
nosacījumus attiecībā uz kolektīva imunitāti.
“Uzskatu, ka jautājums ir jāpārdomā. Patlaban valdība ir pieņēmusi
konceptuālu lēmumu, ko vēlāk skatīs Saeima. Tātad diskusijas
turpināsies, un mēs noteikti piedalīsimies, jo iepriekš mūsu viedokli
šajā jautājumā neprasīja,” atzīmēja Kalvāns, norādot, ka valdības lēmums
par obligāto vakcināciju ir ļoti autoritatīvs un “tas [autoritārisms]
ir jāapslāpē”.
Viņš piebilda, ka “tā būtu godīgāka spēle”, ja paredzētu iespēju
strādāt klātienē tām skolām, kuras savu “mājasdarbu” būs izpildījušas,
savukārt attālinātu darbu, kas vienlaikus neparedz darbinieku atlaišanu
nevakcinēšanās gadījumā, paredzēt tām, kas nav vakcinācijas mērķi
sasniegušas.
Kalvāns atzīmēja, ka skolotāju zaudēšana radīs daudz lielākas sekas
nekā tas, ja vairākas skolas turpinās mācības attālināti rudenī.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība ir
9.jūlijā sasaukusi ārkārtas sēdi, lai diskutētu par obligāto
vakcināciju, kā arī prasīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)
pārslimojošo skaitu un citu Eiropas Savienības valstu pieredzes
apkopojumu. Vanaga norādīja, ka obligātās vakcinācijas noteikšana
pedagogiem bija pārsteigums, jo publiskajā telpā bija ziņots, ka
izglītības sektoru divas nedēļas vēl novēros par vakcinācijas tempiem un
rezultātiem. Tāpat tika solīta aktīvāka informēšana, skaidrošana un
pārliecināšana, kam LIZDA bija piekritusi.
LIZDA turpinās uzstāt, ka ir jāturpina iepriekš iecerētie darbi, lai
motivētu skolotāju vakcinēties ar skaidrošanu. Tāpat arodbiedrība ir
pārliecināta, ka 80% kolektīvo imunitāti izglītības darbinieku lokā
varētu panākt, saglabājot brīvprātības vakcināciju.
Vanaga uzsvēra, ka visai sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par masu
imunitāti pret Covid-19, jo tikai vakcinēts izglītības sektors nevarēs
panākt, ka rudenī mācības klātienē būs drošas pret vīrusu.
LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets vienojās, ka darba
devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz
15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat ministri
vienojās, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes,
izglītības un citās iestādēs.
Tāpat valdība atbalstīja, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar
Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un
Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19
infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.
Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto
prasību atbilstību Satversmei.
