Lai noteiktu zivju bojāejas iemeslu Dzirnavu dīķī, tika ņemti ūdens paraugi, un šobrīd ir saņemti arī analīžu rezultāti.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka jūnija beigās pēc negaisa Dzirnavu dīķī peldēja beigtas zivis. Kopumā izņemto beigto zivju kopējā masa bija 240 kilogrami. Laboratorijā tika veiktas analīzes, lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslus.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” stāsta, ka paņemtās analīzes neparādīja nekādu ķīmisko vielu vai ķīmisko savienojumu klātbūtni ūdenī, kaut gan bijušas aizdomas, ka varbūt kāds kaut kur tuvumā strādājis ar kaut kādām ķimikālijām. “Bija katastrofāli zems skābekļa līmenis ūdenī. Tas nozīmē, ka bez jebkādiem piemaisījumiem pie tik zema skābekļa līmeņa ūdenstilpē zivis vienkārši nevar izdzīvot. Atsevišķām zivju sugām kritiskais skābekļa procentuālais daudzums ir astoņi procenti, kad zivis jau sāk mirt, bet analīžu rezultāti parādīja, ka skābeklis ir zem pieciem un četriem procentiem. Tas nozīmē, ka zivis skābekļa trūkuma dēļ gāja bojā, bet mums īsti nav saprotams, kas izraisīja tik strauju un pēkšņu skābekļa līmeņa kritumu. Paši arī neesam līdz galam mēģinājuši noskaidrot,” stāsta A.Caunītis.
“Dzirkstele” sazinājās ar nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” vadošo pētnieku Matīsu Žagaru, kurš skaidro, ka skābekļa badu zivīm izraisījis karstais laiks un sekls ūdens līmenis. “Slāpšana karstā laikā vasarā nav nekas tāds ārkārtējs un neprasts. Tā notiek arī citviet Latvijā. Šis dīķis ir arī ļoti sliktā ekoloģiskā stāvoklī – daudz organisko vielu, pastiprinās pūšanas process,” saka M.Žagars.
