Pēdējā laikā attaisnojošie spriedumi skaļajās
lietās un pārāk garie lietu skatīšanas termiņi, liecina par
izveidojušos krīzi tieslietu sistēmā, aģentūrai LETA atzina
ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Stukāns atgādināja, ka 12.jūlijā Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas
instances tiesa digitālās televīzijas krimināllietā attaisnoja visus
apsūdzētos. Gada sākumā Vidzemes rajona tiesas Limbažos attaisnoja
korupcijā apsūdzētos Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski un bijušo VAS
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.
Tāpat nesen kļuva zināms, ka tiesnešu maiņas dēļ bijušās politiķes
Baibas Brokas kukuļošanas lietas skatīšana Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā atlikta par pusotru gadu.
Tikmēr jūlijā Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments
atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā nodevis jau gadiem tiesās esošo
krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma
slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas
kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības
mēģinājumā.
Ņemot vērā minēto, Stukāns uzskata, ka tieslietu sistēmā veidojas krīze un šī situācija ir jāapspriež Tieslietu padomē.
“Esmu domājis par attaisnojušo spriedumu digitālās televīzijas
krimināllietā un citiem spriedumiem, piemēram, bijušā LDz vadītāja
lietā. Es uzskatu, ka tieslietu sistēmā veidojas kaut kāda krīze. Tas
nav normāli, ka iepriekš Augstākā tiesa digitālās televīzijas
krimināllietā atcēla spriedumu un apelācijas instancē spriedumam pilnībā
mainījusies motivācija. Mums ir krīze arī tajā ziņā, ka Brokas lietu
atliek uz pusotru gadu. Piedošanu, bet kur mēs esam nonākuši?” retoriski
norādīja Stukāns.
Lai arī iepriekš ir veiktas tiesu sistēmas reformas, tagad situācija
izveidojusies vēl sliktāka, nekā tā bija pirms reformas. “Lietu
izskatīšanas termiņi paliek tikai ilgāki un ilgāki. Piedošanu, bet kurā
virzienā mēs ejam? Man nav izprotami šie pēdējā laika spriedumi un lietu
virzība,” uzsvēra Stukāns.
Atgriežoties pie attaisnojošā sprieduma digitālās televīzijas
krimināllietā, Stukāns paliek pie pārliecības, ka noziegums ir noticis,
tomēr viņš vērsa uzmanību, ka praksē pastāv divi aspekti, uz kuru pamata
var veidot attaisnojošu spriedumu, proti, faktiskie un juridiski
apstākļi.
“Tagad man neiet kopā neviens aspekts un es nevaru saprast, kādi
varēja būt motīvi, lai apgabaltiesa 100% visus attaisnotu. Tiesa
Stokholmā līgumu, uz kuru pamata notika visa šī afēra, atzina par spēkā
neesošu no noslēgšanas brīža ar motivāciju, ka līgums bija krāpniecisks.
Kā var sanākt tā, ka neviens pie tā nav vainīgs? Man tas neiet no
loģikas viedokļa kopā. Šāds apgabaltiesas spriedums ir viena no
lielākajām tiesas kļūdām,” norādīja Stukāns, kurš pats savulaik kā Rīgas
apgabaltiesas tiesnesis lēma par notiesājošu spriedumu šajā lietā.
Tagad šajā lietā jāsagaida motivētais spriedums, un Stukāns uzskata,
ka jāseko prokuratūras protestam, lai “Augstākā tiesa var dot kārtējo
novērtējumu.”
Kontekstā ar garajiem tiesvedības termiņiem Stukāns norādīja, ka
sabiedrībai pilnīgi nav saprotams, kāpēc valsts nav spējīga nodrošināt
normālu lietu izskatīšanas gaitu. “Tiklīdz lieta ir publiska, tā velkas
gadiem, pat desmitgadēm,” piebilda Stukāns.
Ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka iepriekš veikts apkopojums par lietu izskatīšanas ilgumu, taču nekas nav mainījies.
Vai par krīzi liecina arī attaisnojušais spriedums Saeimas deputāta
un bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka Jura
Juraša (JKP) lietā, ģenerālprokurors norādīja, ka viņam to ir grūti
pateikt, jo lietas materiāli ir slepeni un viņš nav iepazinies ar tiesas
motīviem.
“Tomēr arī šajā lietā sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumu par to,
kāpēc viens prokurors sākotnēji noziegumu nesaskatīja, otrs prokurors
noziegumu saskatīja un apsūdzību amatpersonai uzrādīja, bet tiesa viņu
attaisnoja,” uzsvēra Stukāns.
LETA jau rakstīja, ka Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka
viņam esot piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Osinovska
kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar
ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava
Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto
prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja,
ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš
nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas
līdzekļus.
Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju
publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza
prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis
Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav
tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga
nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors
Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto
Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu. Vēlāk Jurašam celta apsūdzība un
prokurors Māris Urbāns lietu nodeva pirmās instances tiesai, kas Jurašu
attaisnoja.
