Šovasar ļoti gaidīta Gulbenes novada sporta fanātiķu un līdzjutēju aprindās bija FIBA U19 Pasaules kausa izcīņa basketbolā, kas noritēja Daugavpils Olimpiskajā centrā no 3. līdz 11.jūlijam. Arī es ar interesi sekoju līdzi ar Gulbenes vārdu saistītā basketbolista Kristiāna Šulca spēlei. Radās iespaids, ka viņš ļoti cenšas, tāpēc steigā gadījās arī kļūdīties. Taču bija brīži, kuri apliecināja jaunieša izaugsmi. Kaut arī Latvijas komanda guva tikai vienu uzvaru, sekot līdzi sacensību norisei ar televīzijas starpniecību bija īsta bauda Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Nopriecājos arī par to, ka Daugavpils bija gatava šāda mēroga sacensību organizēšanai un norisei. Savs Olimpiskais centrs, kur iespējamas nodarbības un sacensības dažādos sporta veidos, ir 21.gadsimta ieguvums Daugavpilī. Tā kā jaunībā tiku studējis šajā pilsētā, man ir personiskie vērojumi un secinājumi. Atceros, ka 1953.gadā Daugavpilī sportošanai bija tikai viena telpa – bijušajā sinagogā. Tās izmēri bija 24×12 metri un augstums – 6 metri. Nebija dušu, nebija ģērbtuvju. Balkonā bija viena telpa, kur varējām nolikt drēbes. Zinu, ka Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams 2005.gadā ir renovēts un kalpo sākotnējam mērķim. Sinagogas otrajā stāvā ir ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.
Arī Gulbenē laika gaitā sporta bāze ir attīstījusies. Redzēsim, vai realizēsies pašvaldības iecere par daudzfunkcionālas ēkas būvi tagadējo skatītāju tribīņu vietā pilsētas lielajā stadionā.
