Laikraksta “Dzirkstele” portālā cilvēkiem ir iespēja rakstīt komentārus anonīmi. Jā, komentētāji reizēm ir ļauni, jo nav jāsaka savs viedoklis aci pret aci un nav sevi jānosauc. Protams, ir arī amati, par kuriem vienmēr kādam būs slikts viedoklis, taču pieredze liecina, ka ir arī uzņēmēji un cilvēki, par kuriem vienkārši sliktu komentāru nav, un tas liek aizdomāties. Šajā sakarā nāk prātā nesen ekskursijā gides stāsts par kādu ceļotāju, kurš staigājis no viena ciema uz otru un, dodoties uz nākamo ciemu, kādam pa ceļam sastaptam vīram prasījis, kādi cilvēki dzīvo nākamajā ciemā. Tad šis vīrs vaicājis, kādi bijuši cilvēki ciemā, no kura viņš tikko nācis. Ceļotājs teicis, ka slikti bijuši, naktsmājas un ēdienu nav viņam devuši. Tad vīrs teicis, ka arī nākamajā ciemā būs tādi paši. Un tad nācis cits ceļotājs, kurš arī jautājis to pašu. Kad vīrs vaicājis, kādi cilvēki bijuši iepriekšējā ciemā, šis ceļotājs atbildējis, ka ļoti labi, iedevuši ēst un dzert, izguldījuši viņu. Un vīrs atbildējis, ka arī nākamajā ciemā būs tādi paši labi cilvēki. Tātad apkārtējo attieksme pret mums parāda mūsu pašu attieksmi pret citiem. Ir cilvēki, kam vienmēr viss ir slikti un būs, lai kā arī kāds censtos. Nav noslēpums, ka par mūsu novada cilvēkiem runā, ka viņi jau savus cilvēkus neatzīst un neatbalsta, ka pie mums viss ir slikti. Šonedēļ bija iespēja doties uz “Pakalniešu” mājas sieru ražotni. Viesmīlīgā saimniece uzskata, ka mūsu novada cilvēki ir ļoti atsaucīgi un tiešām daudz viņai nākuši pretī. Klienti viņas produkciju ļoti novērtē. Un tas arī saprotams, jo saimniece strādā no sirds un ražo to, kas viņai pašai garšo. Viņa savā darbā ielikusi sirdi un dvēseli, tāpēc arī cilvēki izsaka labas atsauksmes. To pašu varu teikt par lavandu audzētājiem Limbažu pusē, kur nesen biju. Arī viņi sākumā nemaz necerējuši, ka viņu trakā ideja par lavandu audzēšanu Latvijā īstenosies un tūristi pie viņiem brauks autobusiem. Vienmēr esmu apbrīnojusi šādu mājražotāju darbaspējas un izdomu, kas darbojas kā atgriezeniskā saikne. Un nav svarīgi, vai mums tas garšo vai negaršo, bet svarīgi, ka ir tāds piedāvājums un sajūta, ka tevi tur gaida. Tad tu arī pagaršo, piemēram, lavandu kafiju vai ķiploku kūku un saldējumu, vai makaronus ar sierāboliņu, vai vīngliemežus un vēl visu ko citu neparastu.
Un taisnība jau ir, ka vislabākā reklāma iet no mutes mutē.
