Saeima trešdien, 4.augustā, lems par Covid-19
infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projekta nodošanu
izskatīšanai komisijās. Grozījumi paredz, ka pēc 1.oktobra darba devējam
būtu tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības
sertifikātu, šodien lēma parlamenta Prezidijs.
Lai likumprojektu varētu oficiāli pieņemt, pēc nodošanas komisijām tas vēl būtu jāskata vismaz divos vai arī trīs lasījumos.
Opozīcijas pārstāvji tikmēr gatavojas vākt 34 deputātu parakstus, lai
uz laiku apturētu šo likuma grozījumu izsludināšanu un mēģinātu panākt
tā nodošanu izlemšanai referendumā.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, parlaments
4.augustā arī lems par izvirzīto kandidātu Jāņa Sikšņa, Jāņa Eglīša un
Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par jaunizveidotās Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.
Jau vēstīts, ka Covid-19 likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi
likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un
katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts
institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja
pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un
darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un
jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata
pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību
veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka
situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas
nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats
uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam
amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu.
Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja
tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta
nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā
nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt
darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt
darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu
neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam
gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā,
bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties
savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par
personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban
normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga
sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs
iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana
rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks
izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga
sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt
pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām
amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek saprasta
jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā),
tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un
valsts drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku
atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai
šādu sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un
tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt
prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt
pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir
veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš valdības sēdē
informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir
noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu
laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19
testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka
personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta
kompensācija.
Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus ar vieglu
sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli
pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no Covid-19 ar
vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai
zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu
pienākums.
Galīgais lēmums par likuma izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.
