Saeima šodien nodeva izskatīšanai atbildīgajā
komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu
projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs
tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības
sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.
Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja 47 deputāti, pret bija 32 un atturējās astoņi parlamentārieši.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja noraidīt šo
likumprojektu, kas vērtējams kā “vislielākais ļaunums”. Politiķe
akcentēja, ka cita likumprojekta par loteriju izslēgšana no darba
kārtības, nenovērsīs sabiedrības uzmanību no šiem likuma grozījumiem,
kas, aizliedzot nevakcinētajiem iegūt iztikas līdzekļus, nozīmēšot šo
cilvēku nolemšanu iznīcībai.
Stepaņenko pārmeta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un
veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) maldināšanu saistībā ar agrāk
pausto, ka vakcinācija būs brīvprātīga.
Arī deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs izteicās kritiski norādot, ka
esošā vara vakcinācijas procesā esot nodemonstrējusi mazspēju un
nekompetenci. Vara vakcinācijas rīcībspējas eksāmenā ir izgāzusies un
tagad ir tik liela iedzīvotāju pretestība vakcinācijai, kāda neesot
vērojama daudzās Eiropas valstīs, uzsvēra opozīcijas deputāts.
Zariņš pārmeta koalīcijai autoritāru līdzekļu izmantošana un
prognozēja, ka šāda “bezkompromisa demokrātija” novedīšot pie vēl
lielākas pretdarbības vakcinācijas jomā, sašķeltības, neuzticības un
savstarpējas neiecietības sabiebrībā. Deputāta ieskatā šādu grozījumu
virzīšana liecinot par varas mazspēju un nekompetenci.
Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.
LETA vēstīja, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.
Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt
opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku
apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai
referendumā.
Jau vēstīts, ka likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā
paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra
indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām
sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu
nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un
darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un
jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata
pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību
veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad darbinieks nav
ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu
izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst
veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski
droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz
darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez
Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā
nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt
darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt
darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu
neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam
gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā,
bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties
savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par
personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban
normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga
sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs
iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana
rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks
izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga
sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt
pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām
amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek saprasta
jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā),
tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un
valsts drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku
atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai
šādu sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un
tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt
prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt
pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir
veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš valdības sēdē
informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir
noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu
laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19
testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka
personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta
kompensācija.
Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus ar vieglu
sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli
pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no Covid-19 ar
vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai
zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu
pienākums.
