Tiesībsargs šonedēļ ir nosūtījis vēstuli Saeimai un
Ministru kabinetam, vēršot uzmanību uz atsevišķiem likumprojektā
“Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”
ietvertā regulējuma aspektiem, kas rada bažas par saprātīga
interešu līdzsvara sasniegšanu starp indivīda un visas
sabiedrības interesēm. Par to informē Latvijas Republikas
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības
nodaļas konsultants Edgars Lākutis.
Tiesībsargs norāda, ka konceptuāli atbalsta likumprojekta
tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim,
ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid-19
infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību.
Proti, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids kā efektīvi
mazināt Covid-19 infekcijas tālāko izplatību.
Tiesībsargs uzsver, ka valstij ir pienākums apkarot epidēmijas
– pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai,
mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība
noteikt jaunus ierobežojumus, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju
saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, gan
privātajās iestādēs, kā arī drošus un veselībai nekaitīgus
darba apstākļus. Šāds pienākums izriet gan no Satversmes, gan no
Latvijai saistošajām starptautiskajām normām.
Tiesībsarga skatījumā likumprojektā paredzēto tiesisko
regulējumu pēc tā pieņemšanas būs plaši jāskaidro
sabiedrībai, jo īpaši to, kādas tiesības un pienākumi
privātpersonām izrietēs no katras konkrētās tiesību normas, lai
ikviens varētu prognozēt tās piemērošanu, sekas un atbilstoši
pielāgot savu rīcību.
Tiesībsargs neatbalsta likumprojektā paredzēto izņēmumu, ka
tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas varēs strādāt ne tikai
ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, bet arī ar veiktā testa
negatīvu rezultātu. Jebkurš izņēmums šajā regulējumā rada
neuzticības risku valsts spējai noteikt taisnīgus noteikumus
pandēmijas apstākļos, kura visus skar vienādi.
Tiesībsargs arī aicina skaidrot ieceri atšķirīgai pieejai,
kādēļ izglītības jomā Covid-19 sertifikātiem ir jābūt
personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma
sniegšanā, kamēr likumprojekts neparedz šādu kārtību personām,
kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociālās
aprūpes/rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā.
Tiesībsarga ieskatā ir jāievieš arī efektīvi sociālās
aizsardzības mehānismi to cilvēku tiesību aizsardzībai, kuri
izmantos tiesības nevakcinēties – arī tajā gadījumā, ja
vakcinācija pret Covid-19 tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst
kļūt par “piespiedu vakcināciju” pēc būtības, proti,
ikvienam ir jābūt faktiskām iespējām no tās atteikties.
Tāpat nepieciešams skaidrot tipiskākos gadījumus valsts
pārvaldes jomās, kurās varētu tikt nodrošināta pakalpojuma
sniegšana klātienē arī tiem cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti.
Savukārt, paredzot stingru tiesisko regulējumu visām
privātpersonām, kas sniedz publiski pieejamus pakalpojums, kur ir
cieša cilvēku kontaktēšanās, no likumprojekta autoriem būtu
nepieciešama analīze, kurās nozarēs līdzšinējie
epidemioloģiskās piesardzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai
tieši otrādi – ir bijuši efektīvi.
Tiesībsargs aicina Saeimu darba tiesiskās attiecības noregulēt
maksimāli taisnīgi, līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja
intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās
attiecībās ir vājākā attiecību puse.
Tiesībsarga vēstule Saeimai un Ministru kabinetam pieejama šeit:
https://www.tiesibsargs.lv/uploads/media/default/0001/01/7ab9c18e74609ea592b360dfd9ebcfe2078fd3a3.pdf
