Mums ikvienam ir skaidrs, ka iestāšanās Eiropas Savienībā radīs problēmas gan Latvijas konstitucionālajā iekārtā, gan tiesību sistēmā.
Mums ikvienam ir skaidrs, ka iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) radīs problēmas gan Latvijas konstitucionālajā iekārtā, gan tiesību sistēmā. Mēs daudzkārt nonāksim izvēles priekšā, kad vajadzēs izlemt – izdarīt grozījumus vai no tiem atteikties.
Tomēr dažādi likumu grozījumi būs vajadzīgi, jo Latvijai, iestājoties ES, vajadzēs pieņemt vairākus jaunus normatīvos aktus, no kuriem viens otrs būs ar lielāku spēku nekā Satversmei.
Galavārdu par iestāšanos ES var teikt tikai Latvijas pilsoņi. Mums pieder tiesības līdzīgi dāņiem izvēlēties iestāšanos ES, vai līdzīgi norvēģiem to noraidīt. Šī izvēle mūsu valstij ir nozīmīga izvēle, jo tas lielā mērā ir saistīts ar zināmas valsts suverenitātes daļas nodošanu ES institūcijām. Par Latviju nākotnē runā un spriež daudz, tomēr aizvien šķiet, ka informācijas ir pārāk maz. Diezin vai ir pareizi domāt, ka iestāšanās ES būs kaut kāda brīnummetode, kas automātiski nodrošinās Latvijas ekonomikas augšupeju. Arī cerības iegūt līdzekļus no dažādajiem ES fondiem tādā apjomā, kā tos saņem vājāk attīstītās dalībvalsis, var neīstenoties. Un tomēr mums interesē, vai būs labāk.
Vai ES ir izdevīgi paplašināties?
Izrādās, ka šī paplašināšanās ir abpusēji izdevīga, jo paplašinot drošības un labklājības telpu, pieaug ne tikai jauno, bet arī līdzšinējo dalībvalstu drošība. Kandidātvalstu, kuru skaitā ir arī Latvija, tuvināšanās un iestāšanās ES mazina un novērš mūsdienās svarīgus drošības riskus ne tikai šīm valstīm, bet arī ES kopumā. Kopējā tirgus paplašināšanās nodrošina stimulu valsts attīstībai, labklājībai un dažādām strukturālajām izmaiņām. Atsevišķās nozarēs manāmi palielinās konkurence, kam pamatā ir gan lētāks darbaspēks kandidātvalstīs, gan arī lētākas izejvielas, izdevīgāks ģeogrāfiskais novietojums un cits. Bez tam kandidātvalstu jaunā pieredze brīvā tirgus veidošanā, piemēram, ievērojami mazākas subsīdijas lauksaimniekiem, varētu būt paraugs, kā ar laiku samazināt pārmērīgos maksājumus no ES “kopējā katla”. Arī pasaules ekonomikā attīstās divas tendences – veidojas globāls vienots tirgus un lieli ekonomiskie reģioni.
Līdz ar Latvijas uzņemšanu ES tiktu izdarīts spiediens uz ES, lai tā veiktu iekšējās institucionālās reformas. Arī ES stabilajā demokrātiskajā sistēmā, kur ir stipra pilsoniskā sabiedrība, ar Latvijas uzņemšanu tiktu veicināta pāreja uz demokrātisku politisko kultūru.
Varbūt Latvijai palikt neitrālai?
Gan vēsture, gan valstu attīstība mūsdienās pierāda, ka Latvija ir maza valsts, tāpēc tai vienai ilgstoši nebūtu iespējams izturēt spiedienu, piemēram, no kaimiņos esošās lielvalsts Krievijas, neiekļaujoties Rietumu struktūrās. Tās ir ES un NATO. Arī pašreizējā politiskā situācija norāda uz to, ka tikai Latvijas piederība pie politiski un ekonomiski līdzvērtīga kopuma – ES – ļaus saglabāt neatkarīgu valsti un latvisko identitāti. Pret Latviju, kā stipru ES dalībvalsti, nebūtu iedomāja arī nekāda agresija, jo ES nav vērsta pret Krieviju, bet vēlas savstarpēji izdevīgas attiecības ar to. Protams, vajadzēs apgūt ES pieredzi dažādu likumu un lēmumu pieņemšanā. Iespējams, ka Latvijas likumos tiks iekļauti arī atšķirīgi ES noteikumi. Tikai tad, kad būsim iestājušies ES, varēsim kopā ar citām dalībvalstīm kaut ko mainīt. Bet tanīs jomās, kur ES nav kopēju nolikumu, Latvijai kā paraugs lieti var noderēt citu dalībvalstu likumi.
Vai iestāšanās sekmēs Latvijas lauku attīstību?
Nav noslēpums, ka ES tradicionālās lauksaimniecības loma arvien samazinās un lauki vairāk pilda vides un atpūtas vietas funkcijas. Turpretim Latvijas laukos galvenās ekonomiskās aktivitātes ir saistītas ar lauksaimniecību un mežniecību. Līdzīgi ES, arī pie mums samazinās iedzīvotāju skaits laukos, un vērojama vietējās infrastruktūras izzušana, kas sākās tad, kad likvidējās ražošanas iecirkņi, mazās bibliotēkas, skolas, pasta nodaļas un citas struktūras.
Lai mazinātu šīs problēmas, pēc iestāšanās ES arī Latvijas lauku iedzīvotājiem būs pieejamas vairākas finansu palīdzības programmas. Piemēram, Latvijas lauku sabiedrība jau šogad var cerēt uz mums jau zināmā “Sapard” līdzekļiem, kas ir pirmsiestāšanās finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tās mērķis ir sniegt pirmo palīdzību pakāpeniskā kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanā.
Nerentablas lauksaimniecības saglabāšanai nav perspektīvas ne ES, ne ārpus tās. ES eksperti skaidro, ka ir jāveido sabiedrībā izpratne par to, ka 21.gadsimtā dzīvot un strādāt laukos nenozīmēs būt tikai zemniekam. Arī viņam ir jāmācās būt uzņēmējam. Eiropas Komisija atzīst, ka lauku reģioniem ir aizvien lielāka loma vides saglabāšanā un atjaunošanā, tomēr tam ir nepieciešams papildus finansējums. Latvijas zemnieki pēc iestāšanās ES var sagaidīt diezgan būtisku pārtikas preču tirgus cenu paaugstinājumu, jo Eiropas cenas ir augstākas. Arī attiecībās ar ārvalstīm Latvija, būdama dalībvalsts, varēs izmantot līdzšinējos ES aizsargmehānismus – ievedmuitas, tarifus, veterināros un sanitāros noteikumus, dažādas prasības kvalitātei.
ES meklē ceļu lauku daudzveidībai
ES meklē jaunus ceļus, kā lauksaimniecību padarīt daudzveidīgu, jo aizvien vairāk lauku iedzīvotāju meklē darbu pilsētās, tāpēc dažviet laukos, kur lauksaimniecība nav konkurētspējīga un nav citu alternatīvu uzņēmējdarbībai, rodas izdzīvošanas problēmas. Eiropas ekonomikai ES paplašināšanās process radīs jaunas iespējas, tomēr lauksaimniecības sektors saskarsies ar papildu grūtībām, jo ES kandidātvalstīs lauksaimniecība ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa, kaut arī notiek tās pārstrukturizācija. Piemēram, pievienojoties ES jaunajām kandidātvalstīm, iekšzemes produkts palielināsies par 3,8 procentiem, kopējais iedzīvotāju skaits – par 28,2 procentiem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – par 25 procentiem, kas kopumā radīs tikai pārprodukciju.
Brīvās preču kustības noteikumi
Viens no vienotā tirgus jeb brīvās preču kustības priekšnoteikumiem ES dalībvalstu starpā ir vienotu kvalitātes normu ieviešana, kas sevī ietver divus galvenos lielumus – pārtikas drošību un kvalitāti. Pārtikas standartu harmonizēšanas pamatā ir savstarpējās atzīšanas princips, kas nosaka, ka produkcija, ko “likumīgi saražo un piedāvā tirgū” vienā dalībvalstī, ir jāpieņem arī tanī zemē, uz kuru to eksportē. Minētais princips attiecināms arī uz produkciju, ko importē no zemēm, kas nav ES sastāvā, ja tā atbilst importētājvalsts likumiem.
Kā ES ietekmēs Latvijas iedzīvotāju izglītību?
ES likumdošana izglītības jautājumus neregulē. Katra dalībvalsts pati nosaka tās izglītības sistēmu, mācību programmas un mācību valodu. Tomēr tas nenozīmē, ka iestāšanās ES neiespaidos Latvijas izglītības sistēmu un iedzīvotāju izglītības iespējas. Latvijai būs jāveido vienota vērtējuma skala dažādiem izglītību apliecinošiem dokumentiem, jo bez tās pēc iestāšanās ES Latvijas pilsoņi nevarēs turpināt mācības vai strādāt jebkurā Eiropas valstī. Lai nodrošinātu mācību programmu salīdzināšanas iespēju, vairākās Latvijas augstskolās jau ir ieviesta kredītpunktu sistēma. Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikācijas dokumentu savstarpēja atzīšana ietekmē ne tikai brīvību veikt uzņēmējdarbību, bet arī arodapmācības politiku. Tomēr līdz šim diplomu savstarpējās atzīšanas jomā ir izdarīts visai maz. Šobrīd būtiskākais, ko varam izmantot jau tagad, ir sadarbība dažādu projektu jomā, jo tādējādi iespējams gūt pieredzi par izglītības sistēmu citās valstīs, piemēram, “Phare”, “Socrate”, “Leonardo da Vinči” un “Jaunatne Eiropai” programmas.
Ko es varēšu ietekmēt ES?
Gan ES iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu tajās ikviens Latvijas pilsonis ietekmēs, piedaloties Saeimas vēlēšanās, jo saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika un tās valdību veido Saeima. Izsakot savu gribu Saeimas vēlēšanās, Latvijas pilsoņu vairākums būs pilnvarojis Saeimas veidotās valdības Ministru prezidentu pārstāvēt Latviju ES Padomē. Daudzi ES lēmumi stājas spēkā tikai pēc to tarificēšanas dalībvalstu parlamentos. Varēsim izmantot arī tautas nobalsošanu. Visi Latvijas pilsoņi tieši piedalīsies arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Vai nezaudēsim nacionālo identitāti?
Kā apgalvo ES pašreizējo dalībvalstu pārstāvji, neviena tauta ES dēļ neesot zaudējusi nacionālo identitāti, jo ES pamats esot vienotība daudzveidībā, nevis vienādošana.
Nacionālā valsts, kaut gan uzticējusi ES daļu savu tradicionālo pilnvaru, joprojām ir neaizstājama. Tikai pati ES dalībvalsts nosaka nodokļus un izglītību, lemj par bruņoto spēku struktūru. Šajā gadījumā tikai Latvijas pašas ziņā ir izšķirties, vai nodot vēl kādu daļu savu pilnvaru pārvalstiskām organizācijām. Arī ES. To vai latviešu valoda pilnvērtīgi spēs izmantot savas tiesības ES, noteiks mūsu spējas nodrošināt latviešu valodas statusu Latvijā. Tas atkarīgs no tā, cik konsekventi īstenosim valsts valodas likuma prasības. Vai spēsim pāraudzināt tos Latvijas pilsoņus, kuru valodā, sekojot modei, vācu un krievu iestarpinājumus tagad bagātīgi papildina angļu valodas minimums.
Jautājumu par ES ir un vēl būs ļoti daudz, jo viss jaunais, kaut arī vajadzīgs, tomēr ir mazliet biedējošs.
Integrācija notiek pakāpeniski
Pieteikumus iestāties savienībā ir iesniegušas 13 Eiropas valstis, no tām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis: Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Kipra, Malta un Turcija.
Saskaņā ar Luksemburgas ES Padomes lēmumu 1997.gada decembrī tika sāktas iestāšanās sarunas ar sešām valstīm – Čehiju, Igauniju, Poliju, Slovēniju, Ungāriju un Kipru.
1999.gada decembrī ES Padome Helsinkos nolēma uzsākt sarunas ar otrā viļņa valstīm, tajā skaitā arī Latviju.
2000.gada februārī oficiāli notika sarunas par iestāšanos ES ar Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Bulgāriju, Slovākiju un Maltu.
Saskaņā ar līgumu par Eiropas savienību pieteikumu iestāties ES var iesniegt jebkura Eiropas valsts. Eiropas Komisija sagatavo viedokli ar priekšlikumiem iestāšanās sarunu uzsākšanai. Viedokli izskata ES Padomē, kas pieņem lēmumu, vai ar attiecīgo valsti vispār uzsāks iestāšanās sarunas. Tās savukārt norisinās starpvaldību konferences veidā starp ES dalībvalstīm un kandidātvalsti. Ja sarunas ir veiksmīgas, gatavo iestāšanās līgumu. Lai līgums stātos spēkā, tas jāapstiprina katras ES dalībvalsts parlamentam, kā arī Eiropas Parlamentam.
