Neņemot vērā progresu divdesmit gadu
garumā, pēdējos gadus Latvijā vērojama pretēja tendence – ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits ir pieaudzis, tādējādi, salīdzinot ar
citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, braukt pa Latvijas ceļiem
joprojām ir bīstamāk, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas
Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Viņš pauda, ka to spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas –
desmit bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti
augsta cena, ko maksāt par bezatbildīgu braukšanu.
“Drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem
un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm
mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu
braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. Ja nesekosim līdz situācijas
izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” komentēja
Vectirāns.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka pēdējo divdesmit gadu laikā ceļu
satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies –
2000.gadā cieta 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet 2020.gadā –
gandrīz četras reizes mazāk – 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā
pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita
samazinājuma, ir uzlabojusies. Vienlaikus 2020.gadā pēc ceļu satiksmes
negadījumos bojā gājušo skaita Latvija ir ierindojusies otrajā vietā ES,
sasniedzot antirekordu. Tādējādi ceļu satiksmes drošības uzlabošana
Latvijā ir kļuvusi par vēl lielāku izaicinājumu, lai ES sasniegtu kopīgo
mērķi – neviens bojāgājušais un smagi ievainotais uz Eiropas ceļiem
vēlākais 2050.gadā.
“Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes
negadījumos bojā gājušo skaitu un par 50% samazināt ceļu satiksmes
negadījumos gūto nopietnu traumu skaitu. Tas ir liels izaicinājums, kas
prasīs gan sabiedrības, gan valsts un pašvaldību attieksmes pieejas
maiņu, ieviešot tā saukto “nulles vīziju”. Ņemot vērā pēdējās nedēļas
traģēdijas, redzams, ka ievērojami lielāks izaicinājums ir veicināt
sabiedrības izpratni par problēmas nopietnību, personīgas atbildības
uzņemšanos un braukšanas paradumu maiņu,” norādīja Vectirāns.
Satiksmes ministrijā pauda, ka šogad satiksmes drošības uzlabošanai
un ceļiem ir īstenoti vai tiks īstenoti projekti, tostarp ribjoslas uz
valsts galvenā autoceļā A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka)
un gājēju un velosipēdu ceļa izveide Murjāņos, autobusu pieturas un
gājēju ceļa izbūve uz valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļa
(Salaspils-Babīte) Beberbeķos, satiksmes mierināšanas projekts uz valsts
galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) Ādažos,
gājēju un velosipēdu ceļa izbūve uz valsts reģionālā autoceļa P95
Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, uzlabota satiksmes
drošība uz piecām gājēju pārejām. Tāpat tiek īstenotas sociālās
kampaņas, sabiedrības sapratnes veicināšanai par satiksmes drošību –
“Dārgs prieks”, “Brauc ar galvu”, “Neredzi ceļu? Neapdzen!”.
Video šeit
