Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par
piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS “Latvijas krājbankas” prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru
Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju,
aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā.
Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz
sešiem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks
konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie
ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un
vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un
papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti
kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi
Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas
līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu
cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko
zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi
apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī
Priedītis apsūdzēts par “Latvijas krājbankas” likumos noteikto
statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.
Saskaņā ar likumu pilnam spriedumam jābūt 14 dienu laikā, bet, ja
lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ
pilns tiesas spriedums netiks sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis
paziņos lietas dalībniekiem, kad tas būs pieejams.
Kriminālprocess tika uzsākts 2011.gadā, bet tiesai nodots 2014.gadā.
Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti
apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.
Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas
apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt
krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Iztiesāšanas laikā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un
aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc
tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo
liecinieku nopratināšanai.
Iztiesāšanas laikā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā
Priedīša attaisnojošu iemeslu dēļ, kā arī vairāku liecinieku attaisnotas
un neattaisnotas neierašanās dēļ.
Tāpat iztiesāšanas laikā tika pasludināts pārtraukums prokurora iesniegto grozīto apsūdzību dēļ.
Iztiesāšanas beigu posmu paildzināja Covid-19 vīrusa izraisītā pandēmija.
Tiesas spriedums nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt apelācijas
kārtībā Rīgas apgabaltiesā pēc pilnā sprieduma sagatavošanas.
Prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka apsūdzības uzturētājs
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas
prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls ir apmierināts ar tiesas
nolēmumu, jo, neskatoties uz ilgstošo tiesvedību apjomīgajā
krimināllietā, ir izdevies panākt taisnīguma atjaunošanu, kā arī parādīt
sabiedrībai, ka par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vainīgās
personas tiek sodītas neatkarīgi no tā, kādu statusu vai amatu tās ieņem
un cik laika ir pagājis no nozieguma izdarīšanas brīža.
“Prokuratūra arī turpmāk veicinās soda neizbēgamības principa
darbību, īpaši attiecībā pret “balto apkaklīšu” noziedzību,” sacīja
prokurors.
LETA jau ziņoja, ka 2011.gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika
konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu
iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku
pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu
un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu
pakalpojumu sniegšanu.
Aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas
prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie
bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā
kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes
locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Citā civillietā, kura saistīta ar “Latvijas Krājbanku”, Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda
solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes
locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši
vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām
un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca
Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments pērnā gada
aprīļa beigās atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas
apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG
Baltics” prasība pret bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem
par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas
spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās “Latvijas krājbankas”
bijušie valdes locekļi – Ivars Priedītis, tagadējais 13.Saeimas deputāts
Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs
Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar “Latvijas
krājbankas” izsniegtajiem kredītiem iepriekš nodēvēja par politisku
vēršanos pret viņu.
