Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi trīs jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļu piedāvājumu, rosinot atteikties no principa “nauda seko skolēnam”. Pirmais modelis noteiktu pāreju uz principu “nauda seko klasei”. Otrais modelis nozīmē principu “klase pašvaldībā”, kas paredz nepieciešamību noteikt normētās klases izmēru. Trešais modelis “vienkārši un saprotami” paredz noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā.
Sandra Aņisimova, LIZDA Gulbenes novada arodorganizācijas priekšsēdētāja:
– Notika arodbiedrības valdes sēde, kurā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece iepazīstināja ar jaunajiem pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļiem. Tie vēl nav apspriesti. Sapratu, ka trešais modelis paredz, ka nauda seko uz novadu, kur tad tālāk to sadala. Būtiska atšķirība ir tā, ka agrāk nauda sekoja skolēnam, bet tagad – klasei. Paredzams klašu sadalījums – maza, vidēja un liela. Kā tas būs, protams, grūti prognozēt. Ir skaidrs, ka iepriekšējais modelis “nauda seko skolēnam” ir jāmaina. Kā to darīt, pagaidām nav skaidrības. Cerams, ka no trim variantiem izvēlēsies labāko modeli. Par trešo modeli iepriekš nebija informācijas, tas ir sagatavots nesen. Tajā gandrīz visa atbildība par samaksas aprēķinu kritērijiem tiek novirzīta uz pašvaldībām. Novada pašvaldībām vajadzēs domāt, lemt un darīt. Manuprāt, tā ir iecerēts tāpēc, lai pašvaldība nespētu finansēt mazās skolas un būtu spiesta sakārtot skolu tīklu. Tiesa, Gulbenes novadā mazās skolas jau ir likvidētas. Tagad paredzams, ka visi modeļi tiks apspriesti arodbiedrībā, tiksimies un izteiksim savus priekšlikumus. Iespējams, ka kādas izmaiņas vēl piedāvās ministrija. Paredzēts, ka jaunā pedagogu darba samaksas kārtība tiks ieviesta ar nākamā gada 1.septembri.
Andis Caunītis, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs:
– Tāda ir demokrātijas iezīme – ļaut pašvaldībām lemt, bet domāju, ka tāpat būs gan noteikumi, gan norādījumi, kas jāievēro. Tomēr ir cerība, ka tiks ievērots – pierobežas novados un lielajās pilsētās skolās ir atšķirīga situācija, arī atalgojums par darbu. Princips “nauda seko skolēnam” bija ļoti labs lielajām pilsētām, savukārt starp mazajām lauku skolām notika sava veida cīņa par skolēnu piesaistīšanu. Daža pašvaldība ar skolēnu autobusu brauca cita novada teritorijā, lai aizvestu bērnus uz savu skolu. Var jau tā darīt, bet labi tas nav. Piedāvātās izmaiņas paredz, ka pašvaldība varētu spriest, kā sadalīt finansējumu, lai visām skolām darba samaksa būtu puslīdz vienāda, kuram speciālistam vai atbalsta personālam tā ir nepieciešama lielāka. Pašvaldībai tas ir labāk redzams, tāpēc ir loģiski, ka tai būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Pašvaldībai ir jāveido sava stratēģija skolu tīkla uzturēšanā.
Manuprāt, izmaiņas pedagogu darba samaksas aprēķināšanā bija nepieciešamas jau sen. Pēdējos gados dažādu ministru vadībā ir bijuši vairāki mēģinājumi atrast optimālu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, bet šogad diskusijas par to ir atsāktas. Cerams, ka izdosies panākt izmaiņas, lai turpmāk netiktu izmantots princips “nauda seko skolēnam”, kas bija izdevīgs lielajām skolām.
