Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu “Par
valsts budžetu 2022.gadam”, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta
ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi –
12,4 miljardu eiro apmērā.
2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības
personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas
pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību
saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī
citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka
nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu
zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas
valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot
neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot,
ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra
neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no
1.jūlija – 500 eiro mēnesī.
2022.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts
speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas
savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti
10,663 miljardi eiro, bet izdevumi – 12,406 miljardi eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu
2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā
un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada
plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006
miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju
finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai
paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi
prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā
(bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada
plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.
Likumprojekta par valsts budžetu 2022.gadam paketē tiek virzīti
likumprojekta izstrādes gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar
ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.
Tostarp paredzēta diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru
neapliekamā minimuma palielināšana no 2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no
300 līdz 350 eiro mēnesī un no 330 līdz 350 eiro mēnesī, un abu
neapliekamo minimumu palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 eiro
mēnesī.
Tāpat paredzēta atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm
(mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem), kā arī darba
devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos
atvieglojumos ar limitu 480 eiro gadā.
Nākamā gada budžeta pavadošajos likumprojektos paredzēta pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un
periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi
periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā
piegādei (izņemot piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to
abonentmaksai.
Paredzēta arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 eiro, kā arī
ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.
Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie
nodokļu pasākumi – dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana
atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts
un pašvaldību budžetiem, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana
cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un
e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu
šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā
arī paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14 eiro par 100 litriem
noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem
gramiem uz 100 mililitriem.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam
izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā ceturkšņa
iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo
īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem
atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai
tautsaimniecībā.
Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju,
Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un
EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar
Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā
ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7%
un 2022.gadā – 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5
procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot
Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un
2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir
par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs.
Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas
reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.
Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka
ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma
ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un
galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot
iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu
starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz
Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.
Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs
privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un
patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji
atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot
vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt
10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā
2019.gadā. Investīciju (bruto pamatkapitāla veidošanas) apjoms šogad
varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu.
Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma
finansējama pieejamība, kā arī “Rail Baltica” projekta realizācija.
Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2% un 2022.gadā 2,4%
līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze
2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam – par
0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan
izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums
pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un
pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija
samazināsies līdz 2% līmenim.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā
2021.gadā pazeminājās līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk
nekā tika prognozēts šī gada februārī, jo valdības atbalsta programma
mazinās nodarbinātības samazinājumu Covid-19 ietekmētajās nozarēs.
2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties
darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies
līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz
2024.gadam stabilizējoties 900 tūkstošu līmenī.
Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0%
apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1 234 eiro. Nākamajā
gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties
produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija
balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem. Ministrija atzīmē, ka
nenoteiktība ap Covid-19 izplatību saglabājas augsta un ekonomikas
izaugsme var izrādīties gan straujāka, gan lēnāka, nekā paredz bāzes
scenārija prognoze, tomēr prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti.
Būtiskākais negatīvais risks ir Covid-19 nākamais uzliesmojums Eiropā
un Latvijā, ko varētu izraisīt jaunais Indijas jeb delta vīrusa
paveids. Pieaugot mirstībai, tas var radīt nepieciešamību pēc jauniem,
vēl spēcīgākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Turklāt ekonomiskās
stimulēšanas ietekmē kapacitātes trūkums būvniecības nozarē var izraisīt
strauju cenu kāpumu, nenodrošinot investīciju gaidīto pozitīvo devumu
ekonomikas izaugsmē. Lai arī neliels, tomēr pastāv risks, kas saistīts
ar politisko nestabilitāti dažās kaimiņvalstīs, un var straujāk mazināt
jau tā zemos kravu tranzīta apjomus.
Vienlaikus pastāv arī pozitīvie riski, kas var nodrošināt straujāku
ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā, ja ekonomikas izaugsme
pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atjaunojas straujāk,
nekā prognozēts. Ekonomisko aktivitāti stimulēs ES fondu investīcijas
2021.-2027.gada plānošanas periodā, it sevišķi Eiropas Atveseļošanas un
noturības mehānisma īstenošana un “Rail Baltica” projekta realizācija.
Tāpat ir iespējams arī straujāks privātā patēriņa kāpums Latvijā, ko var
nodrošināt mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums pēdējos gados.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus
likumprojektam “Par valsts budžetu 2022.gadam” sagatavoja piešķirto
līdzekļu ietvaros.
