Rudens saules un krāsu pielietā dienā biju Latvijas vīnogu tēva Paula Sukatnieka mājās Dvietē. Viņa dārzā vēl arvien var baudīt saldās ogas – dienvidu saules mīlules, kas paliekošu vietu radušas mūsu dārzos. Tas, protams, nevienu vairs nepārsteidz. Toties atklājums bija P.Sukatnieka daudzpusība, viņa aizraušanās krāt pasaku grāmatas, akmeņus, sacerēt dzejoļus un zīmēt. Izcilais selekcionārs secinājis, ka katrai tautai ir pasakas, kas to raksturo. Latviešu tautas pasakas atklāj bārenītes čaklumu, trešā tēva dēla labo sirdi un neatlaidību sasniegt mērķi. Krievu tautas pasaka stāsta par Jemeļu, kas guļ uz krāsns un slinko, bet, kad āliņģī izvelk līdaku, pēc zivs pavēles var darīt visu, ko vēlas. Vai pasaka par Vasiļisu daiļo, kuru gūstā tur ragana. Un Iļja Muromietis – spēkavīrs! Varētu turpināt, bet ir vērts salīdzināt un padomāt, kādas ir atšķirības. Kā pasakas ietekmē mūs ne tikai bērnībā, bet arī pieaugot. Ar pasakas palīdzību var piekļūt tām zināšanām mūsos, kuras ir dziļi apslēptas un netiek izmantotas. Šīs zināšanas mums ir nepieciešamas grūtos brīžos, kad cenšamies atrast atbildes uz neskaidriem jautājumiem.
Šobrīd katram ir sakrājies daudz neatbildētu jautājumu, kuros arvien noteicošā loma ir Covid- 19, ar vīrusu saistītajiem ierobežojumiem un vakcinācijai. Daudzi nu jau otro gadu kā trīs krievu spēkavīri stāv krustcelēs un nevar izvēlēties, pa kuru ceļu iet, ja var zaudēt zirgu, galvu vai naudu. Tomēr ir jāiet, lai dzīvotu, nevis kaut kā eksistētu. Turklāt mums izvēle ir vieglāka – vakcinēties, lai nesaslimtu smagi, vai to nedarīt un riskēt ne tikai saslimt, bet arī nomirt. Diemžēl dzīvojam kā Greizo spoguļu karaļvalstī, ticot meliem, bet neticot patiesībai, ko var ne tikai uzzināt, bet arī pārliecināties realitātē. Šīs pasakas varone Oļa, Greizo spoguļu karaļvalstī ierauga sevi no malas un kļūst pavisam citāda. Domāju, ka iespēja paskatīties katram uz sevi no malas palīdz ieraudzīt būtisko – to, kas acīm nav saredzams, bet ir sajūtams ar sirdi. Protams, tā ir viena no A. De Sent Ekziperī atziņām literārajā pasakā “Mazais princis”. Šobrīd vēl svarīgāk ir atzīt: “Sevi tiesāt ir daudz grūtāk nekā citus”.
