Katram ir savs viedoklis par situāciju valstī šobrīd, tomēr viens ir skaidrs – no pandēmijas glābs tikai vakcinācija. Piekrītu infektologu viedoklim, kuri saka, ka vīruss plus pandēmija ir vakcinācija – cita ceļa nav. Bet domāju, ka līdz šai gribēšanai vakcinēties katram jānonāk pašam. Es pati, piemēram, pret ērču encefalītu vakcinējos tad, kad klātienē satiku kādu cilvēku, kurš pārslimojis ērču encefalītu un rezultātā ieguvis invaliditāti uz mūžu. Kopš tā laika es regulāri vakcinējos pret ērču encefalītu.
Kaut kad pienāk brīdis, kad cilvēks saprot – arī man vajag vakcinēties. Un informatīvajās kampaņās vajadzētu cilvēkus pārliecināt, kāpēc ir jāvakcinējas. Ja visvairāk slimo seniori, tad sākam pārliecināt konkrēti seniorus. Piemēram, kāda 90 gadus veca seniore ilgi domāja, ka viņai nevajag vakcīnu, jo ārā neiet. Viņai arī esot zvanījis kaut kas no kaut kurienes, varbūt no ministrijas, un jautājis, kāpēc viņa nevakcinējas. Tātad nepārliecināja, kāpēc tomēr vajadzētu vakcinēties, tikai pajautāja. Tagad, iespējams, pēc ārstes intervijas izlasīšanas, viņa pēkšņi teica: es jūtu, ka man vajag vakcinēties. Un vēl viņa piebilda: labi, ka pieteicos vakcīnai agrāk, citādi domātu, ka es 20 eiro pēc to daru. Manuprāt, tas ir tikai normāli, ka mūsu domas mainās, jo arī situācijas mainās.
Tieši pirms mājsēdes izdevās aizbraukt ceļojumā, kas bija ieplānots jau pirms pandēmijas un gaidīts divus gadus. Spānija ir valsts, kurai pandēmijas sākumā gāja ļoti smagi un bija daudz stingrāki ierobežojumi nekā pie mums, bet tagad tā ir starp drošākajām valstīm. Izbrīnīja tas, ka Spānijā liela daļa cilvēku uz ielām ārā, svaigā gaisā joprojām staigā maskās. Pie mums brīžiem nevar saprast, vai maska jāliek tāpēc, ka tā pasargā no vīrusa, vai tāpēc, ka par maskas nelikšanu var sodīt, jo neviens tā arī nav pārliecinājis, ka tā maska vispār palīdz. Par masku pareizu nēsāšanu vispār nerunāsim! Bet tiešām nebija patīkami justies mazliet kā noziedzniekiem, kad uz Gibraltāra robežas mūs, iebraucējus no Latvijas, nosauca par “kovida” nesējiem. Mums taču pierasts, ka visi citi mums to vīrusu atved, tikai ne mēs paši to izplatām. Ir grūti mainīt sabiedrības viedokli, ja sabiedrība neuzticas valdībai un ja nav saprotams, kāpēc valdība visu dara ar pusgada kavēšanos. Tieši šī kavēšanās un brīžiem nesaprotamie ierobežojumi rada šo neticību un pretestību, lai gan būtu jāsaprot, ka vakcīnu vispirms vajag mums pašiem, nevis valdībai. Un jāsaprot tas pēc iespējas ātrāk.
