Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā
slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no
kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem
vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts
apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais
tests, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema – šogad deviņos mēnešos
testu veikuši tikai 7,5% no mērķauditorijas iedzīvotājiem. Turklāt
SKDS aptaujas dati liecina, ka kopumā 47,7% mērķa grupas respondentu nav
informēti par iespēju reizi divos gados bezmaksas testu saņemt. Tādēļ
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopā ar Veselības
ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) ekspertiem aicina
iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par testa veikšanu, kas ir
sagatavoti kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai
un sirdsmieram!” ietvaros un, apmeklējot ģimenes ārstu, jautāt valsts
apmaksātā zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu.
Rudens un ziemas periodā pacienti bieži
apmeklē ģimenes ārsta praksi, kad primāri ir nepieciešams atrisināt
akūtos veselības jautājumus, tāpēc SPKC, VM un NVD atgādina
50–74 gadus veciem iedzīvotājiem, ka ieplānoto vizīti var apvienot ar
profilakses pasākumu, kas ir ārkārtīgi būtisks un aicina savam ārstam
pajautāt arī zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu. Testu varēs veikt
mājas apstākļos. Savukārt aizpildīto testa komplektu var nogādāt
laboratorijā, kas minēta nosūtījumā vai atdot ģimenes ārsta praksē.
Zarnu vēzis – klusi noritoša slimība
94% gadījumu zarnu vēzi atklāj pēc 50 gadu vecuma. Šīs slimības riska faktori ir:
- nepietiekami profilaktiskie izmeklējumi – zema zarnu
vēža profilaktiskā testa veikšanas aptvere un risks, ka slimība var
tikt atklāta novēloti. Šobrīd zemās atsaucības dēļ aptuveni pusē
gadījumu zarnu vēzis tiek atklāts novēloti – 3. vai 4. stadijā, kad
ārstēšanās process ir sarežģītāks un izmaksu ziņā dārgāks; - neveselīgs un nesabalansēts uzturs – pārmērīga sarkanās
gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas,
cīsiņi, gaļas kūpinājumi utt.) lietošana, šķiedrvielām nabadzīgs
uzturs; - mazkustīgs dzīvesveids;
- liekais svars un aptaukošanās;
- smēķēšana;
- alkohola pārmērīga lietošana;
- ģimenes un personīgā slimību vēsture – lielāks risks
saslimt ar zarnu vēzi ir tad, ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis
vai polipi zarnās vai, ja kāds no radiniekiem slimo ar iekaisīgu zarnu
slimību (čūlains kolīts vai Krona slimība).
Jāatceras, ka zarnu vēža izpausmes
sākotnēji var nebūt jūtamas, neizraisīt sāpes, un tās var nepamanīt pat
vairākus gadus, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri veikt zarnu vēža
profilaktisko testu, arī tad, ja nekādu sūdzību nav.
Tests – veselībai un sirdsmieram
Zarnu vēža skrīnings ir valsts organizēta un
apmaksāta profilaktiskā pārbaude iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74
gadiem, kuras mērķis ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā, zarnu vēzi,
pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās
asinis vēdera izejas saturā, kas pašam ar aci nav saskatāmas. Zarnu
vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu.
Asiņu piejaukumu fēcēm var radīt arī citas, t. sk., labdabīgas slimības,
tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu
vēzis. Zarnu vēža profilaktiskais tests ir viegli veicams mājas
apstākļos no vienas vēdera izejas un bez diētas ierobežojumiem.
Testa veikšanas kārtība:
Testa komplektu ir jājautā sava ģimenes ārsta
praksē. Testa komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga
savākšanas papīrs, aploksne un instrukcija testa veikšanai. Ja ģimenes ārsts vēl nav informējis par zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, pacienti ir aicināti paši to pajautāt!
Testa stobriņu un aizpildīto nosūtījumu
ievieto aploksnē, to aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo
aizdari. Maisiņu ar aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes
ārsta praksē vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā. Testa rezultāts
tiek pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai par to var uzzināt pie
ģimenes ārsta. Saņemto rezultātu pacienti ir aicināti pārrunāt ar savu
ģimenes ārstu!
Ja tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka
slēptās asinis paraugā nav atrastas un nākamā testa veikšanas reize
jāieplāno pēc 2 gadiem. Ja tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka paraugā
tika atrastas slēptās asinis, tomēr tas vēl nenozīmē vēzi, bet gan to,
ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, par ko tālāk informēs ģimenes
ārsts. Parasti kā nākamais izmeklējums tiek nozīmēta kolonoskopija.
Aicinām iepazīties ar informatīvajiem
materiāliem, kas izstrādāti kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests –
Tavai veselībai un sirdsmieram!” ietvaros.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis sniedz atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par zarnu vēža profilaktisko testu:
https://www.youtube.com/watch?v=PVXA5H-T538
Pamācības video zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanai:
https://www.youtube.com/watch?v=9ZTcUnR6yWs
Skečs ar kampaņas vēstnešu Daces Bonātes un Jura Kalniņa dalību “Biežākās ainiņas ģimenes ārsta kabinetā”:
https://www.youtube.com/watch?v=PoQwgEFJWOM
Ar visiem kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests – Tavai veselībai un sirdsmieram!” materiāliem iespējams iepazīties šeit:
https://www.spkc.gov.lv/lv/zarnu-veza-profilaktiskais-tests-tavai-veselibai-un-sirdsmieram
