No 15. novembra VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) uzsāk
informatīvo kampaņu “Ir ziema. Rēķinies ar to!”, atgādinot
autobraucējiem, kas jāņem vērā un ar ko jārēķinās, vadot
auto ziemā. Par to informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas
daļa.
Šogad novembrī autobraucēji jau ir pieredzējuši mainīgo
laika apstākļu ietekmi uz autoceļiem – apledojumu, kas
temperatūras svārstību dēļ veidojas uz asfalta seguma no rītiem.
Meteorologu prognozes liecina, ka mainīgi laika apstākļi gaidāmi
gan novembra otrajā pusē, gan decembra sākumā.
Šādos laika apstākļos, izvērtējot gaisa temperatūras
svārstības, ceļu meteoroloģiskās stacijas datus vai autoceļu
apsekošanā konstatēto, autoceļu uzturētājs var veikt preventīvo
kaisīšanu pēc nepieciešamības. Preventīvo apstrādi var veikt
autoceļiem ar augstāko satiksmes intensitāti, kuriem noteikta A
uzturēšanas klase un kuru posmus ar rīkojumu ir
apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Autovadītājiem ir jāņem
vērā, ka arī pēc preventīvās kaisīšanas ceļi var apledot!
Mainīgajos laika apstākļos jābūt ļoti piesardzīgiem pie
stūres, īpaši rīta stundās. Apledojums visbiežāk veidojas uz
tiltiem un pārvadiem, kā arī ceļu posmos gar ūdens tilpnēm un
mežainā apvidū.
Ziemā autobraucējam ir jārēķinās, ka uz ceļa var būt
sniegs un apledojums. Lai cik rūpīgi strādātu, uzturētāji nevar
ziemu novērst pavisam.
Kad
sākās ziemas uzturēšanas sezona?
Šogad ziemas uzturēšanas sezona uz valsts autoceļiem sākās
agrāk, nekā ierasts – jau 16. oktobrī. To paredz jaunie
Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu
ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli
16. oktobrī darbu diennakts režīmā uzsāka valsts autoceļu
ikdienas uzturēšanas darbu veicēja – VAS “Latvijas autoceļu
uzturētājs” (LAU) – ziemas dienesta dežuranti, kuru galvenajos
pienākumos ietilpst kaisīšanas un tīrīšanas darbu organizēšana.
Lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta
dežuranti, balstoties uz informāciju par faktisko autoceļu virsmas
stāvokli un laika apstākļu prognozēm.
Konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus
braukšanas apstākļus – sniegu, apledojumu, tiek uzsākts darbs.
Ziemas dienesta dežuranti par brauktuves stāvokli uzzina no vairāk
nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem
autoceļiem, veicot tiešos novērojumus un analizējot laika
apstākļu prognozes, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem,
dienestiem, aplikācijas “Waze”, kā arī izmantojot mobilo virsmas
sensoru datus.
Jo vairāk auto – jo augstāka klase un rūpīgāka uzturēšana
Valsts autoceļi ir sadalīti pa uzturēšanas klasēm. Jāņem
vērā, ka viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas
uzturēšanas klases. Klasi nosaka, balstoties uz intensitāti,
proti, jo lielāka transportlīdzekļu intensitāte, jo attiecīgi
augstāka uzturēšanas klase. Piemēram, uz Pierīgas vietējiem
autoceļiem ir augstāka satiksmes intensitāte nekā uz galvenajiem
valsts autoceļiem pierobežā, tādēļ šādam vietējam ceļam būs
augstāka uzturēšanas klase nekā reģionālajam vai galvenajam
ceļam ar mazu satiksmes intensitāti.
“2021. gadā stājušies spēkā jauni MK noteikumi, kas nosaka
prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā – ziemas uzturēšanai.
Lielākais izaicinājums ceļu uzturētājam joprojām ir mainīgi un
nepastāvīgi ziemas meteoroloģiskie laika apstākļi ar krasām
temperatūras un nokrišņu svārstībām, kad braukšanas apstākļi
uz ceļa var mainīties visai strauji. Lai arī visiem valsts
galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A – augstākā
uzturēšanas klase, jārēķinās, ka šajā ziemas sezonā ir
krietni samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A
uzturēšanas klasi kopgarums,” skaidro LVC Uzturēšanas plānošanas daļas vadītāja Sanita Muižniece.
Viņa arī atzīmē, ka autobraucējiem jārēķinās, ka
reģionālajos un pat vietējos autoceļos, kuros iepriekš tika
nodrošināta augstāka uzturēšanas klase, šajā ziemas sezonā tā
būs zemāka – atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.
Valsts autoceļiem ziemas sezonā atbilstoši MK noteikumiem
noteiktas piecas uzturēšanas klases – A, B, C, D un E.
Detalizētas prasības par uzturēšanu atbilstoši klasēm skatiet
tabulā pielikumā (uzturēšanas prasības salīdzinātas arī ar
prasībām kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā).
Sagatavota ziemas tehnika un materiāli
Galvenie ziemas sezonas darbi ir autoceļu attīrīšana no
sniega, slīdamības samazināšana, kā arī citi operatīvi
veicamie darbi. Pirms ziemas sezonas tiek veikta kravas automašīnās
uzstādīto GPS uzskaites sistēmu darbības pārbaude un kaisīšanas
iekārtu kalibrēšana, lai, apstrādājot brauktuves ar pretslīdes
materiālu, tiktu nodrošināts nepieciešamais izkaisītā materiāla
daudzums. “LAU ir veicis sagatavošanās darbus pārejai uz ziemas
sezonu, ir testēta un kalibrēta ziemas uzturēšanas tehnika, kā
arī noliktavās sagādāti nepieciešamie pretslīdes kaisāmie
materiāli: sāls un sāls-smilts maisījums. Līdz ar to varu teikt,
ka ziemas sezonai esam gatavi. Ziemas dienestā kopumā LAU plāno
izmantot vairāk nekā 600 dažādu tehnikas vienību,” stāsta LAU
Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Paula.
Šobrīd noliktavas ir piepildītas ar nepieciešamajiem
slīdamības samazināšanas materiālu krājumiem – sāls ir
sagādāts vairāk nekā 64 tūkst. tonnu, bet smilts-sāls maisījums
sagatavots vairāk nekā 11 tūkst. tonnu apjomā.
Tehnoloģijas
LVC mājaslapas kartē un “Waze” ir iespējams sekot līdzi ziemas
dienesta tehnikas vienībām tiešsaistē.
Tāpat kā LVC, arī LAU sadarbojas ar “Waze Latvija”, sniedzot
iespēju ceļu lietotājam ērtāk informēt par notiekošo uz valsts
autoceļiem. Autoceļu lietotāju sniegtā informācija palīdz
savlaicīgāk reaģēt uz dažādiem bīstamiem apstākļiem,
piemēram, nolūzušiem kokiem, izskalojumiem, satiksmei bīstamām
bedrēm.
Tāpat LAU turpina izmantot mobilos virsmas sensorus, lai
paātrinātu informācijas saņemšanu par autoceļu stāvokli.
Mobilie virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta
dežurantiem palīdz iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz
valsts autoceļiem un efektīvāk pieņemt lēmumu, kad uzsākt
ziemas uzturēšanas darbus – tīrīt sniegu vai kaisīt ceļus,
tai skaitā preventīvi. Desmit LAU mobilie virsmas sensori ir
izvietoti uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs
un agrās rīta stundās regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem
ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb valsts galvenajiem
autoceļiem. Sadarbības partneru transportlīdzekļos uzstādītie
mobilie virsmas sensori veic mērījumus un vienlaikus nosūta datus
uz sistēmu, kas ir pieejama ziemas dienesta dežurantiem datorā vai
mobilajā tālrunī. Tiešsaistes sistēmā tiek nodrošināta
informācija par autoceļa brauktuves stāvokli (sauss, mitrs, ledus
u.tml.), ūdens/ledus kārtas biezumu, saķeres līmeni ar autoceļa
virsmu un brauktuves virsmas temperatūru, kā arī rasas punktu
(temperatūra, pie kuras kondensējas gaisā esošais mitrums).
Ar ko kaisa asfaltētos ceļus
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas
periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā
sāls sastāvā ir vismaz 90 % nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina
ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt
sulfāti (līdz 3 %) un ūdenī nešķīstošas daļiņas
(līdz 2 %), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu.
Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc
NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.
Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību
un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas
uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas
tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un
seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas
tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas gan Latvijā, gan arī
kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls, smilts-sāls maisījums,
smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu
ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos
uz brauktuves vai nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no
brauktuves. Savukārt smilti vai sagatavotu minerālo materiālu
(šķembiņām) izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu
riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls
maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu
riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Darbu izpildē izmanto
kravas automašīnu, kas aprīkota ar kaisītāju un
nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla
vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek
automātiski, uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu
un platumu) uz kaisītāja pults.
Kā ziemā uztur grants autoceļus
Latvijā ir daudz grants ceļu, un ziemā tos izbraukt var būt
īpaši sarežģīti. Tos uztur ar piebraukta sniega kārtu, ko
nepieciešamības gadījumā rievo. Rievošanu veic ar greidera vai
kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves izveidojot
rievotu virsmu.
Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas atkausē grants virskārtu,
bet, ziemas vidū iestājoties šķīdonim, ceļš tiktu sabojāts.
Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti.
Atkusnī grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet
smilti noskalo kūstošā sniega ūdens.
Sāls uz ceļa un dzīvnieki
Jāatceras, ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika
apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu
apstrādes ar sāls maisījumu, uz ceļa biežāk var sastapt meža
dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens.
Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam
samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības
nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam,
lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri
apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas
manevru.
Diennakts informatīvā līnija
Arī ziemas sezonā autobraucēji aicināti izmantot LVC diennakts
bezmaksas informatīvās līnijas 80005555 iespējas, lai
noskaidrotu nepieciešamo informāciju par satiksmi uz valsts
autoceļiem, kā arī informētu ceļa pārvaldītāju par
apledojumu, bedrēm, sniega sanesumiem vai citiem sarežģījumiem,
kas ir novēroti uz autoceļiem. Informācija tiek operatīvi nodota
atbildīgajiem dienestiem uzturēšanas darbu veikšanai. Informāciju
var nodot arī LVC kontos sociālās saziņas tīklos Twitter
un Facebook.
Informatīvā kampaņa tapusi ar Latvijas transporta
apdrošinātāju biroja (LTAB) finansējumu 45 000 eiro,
kas tika piešķirts ar Ceļu satiksmes drošības padomes lēmumu šā
gada sākumā.
