Vidējais vēlamais pensijas apmērs, kas
iedzīvotājiem šķistu pietiekams, ir 1110 eiro mēnesī, liecina “Swedbank”
pētījums par darbspējīgo iedzīvotāju viedokli par savām vecumdienām,
ienākumiem un dzīves līmeni.
Atbildot uz jautājumu par optimālo pensijas apmēru, 51% respondentu
uzskata, ka pensijai būtu jābūt vismaz 75% no esošajiem ienākumiem, bet
gandrīz trešdaļa jeb 27% cilvēku sacījuši, ka pensijas vecumā vēlētos
saņemt vairāk nekā šobrīd. Pensijas apmēru no 800 līdz 1200 eiro mēnesī
minējuši 31% cilvēku, bet 28% respondentu uzskata, ka pensijas apmēram
būtu jābūt lielākam par 1200 eiro mēnesī.
Kopumā vairāk nekā trešdaļa aptaujāto jeb 34% nākotnē sevi redz kā
sociāli aktīvus cilvēkus, kuri izbauda visu to, kam šobrīd neatliek
laika. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji šajā ziņā kļuvuši
daudz optimistiskāki – redzējums par sevi kā sociāli aktīvu cilvēku kopš
2018.gada ir pieaudzis par 12 procentpunktiem.
Vēlmi būt sociāli aktīviem apliecina arī skats par darba gaitu
turpināšanu. 28% cilvēku uzskata, ka vecumdienās turpinās strādāt paši
savam priekam, bet 27% domā, ka nāksies strādāt, lai nosegtu visus
izdevumus.
Taču gandrīz trešdaļa respondentu jeb 28% domā, ka zemu ienākumu dēļ
vecumdienās nāksies dzīvot pieticīgi. Visaugstākais “pesimisma” procents
attiecībā uz ienākumiem vecumdienās ir iedzīvotājiem no 50 līdz 64
gadiem (tā uzskata 35%), bet lielākais optimisms valda tā saucamās
tūkstošgades paaudzes vidū (21-34 gadi).
Novērtējot to, kā cilvēki gatavojas aktīvām un piepildītām
vecumdienām, redzams, ka pēdējos gados ir pieaudzis uzkrājumu veidotāju
skaits. Šādus uzkrājumus (neatkarīgi no obligātajām sociālās
apdrošināšanas iemaksām) veido 54% respondentu.
Visbiežāk jeb 28% gadījumu cilvēki regulāri veic iemaksas pensiju
trešajā līmenī, bet 20% norādījuši, ka viņu uzkrājums būs nekustamais
īpašums. Vēl 23% respondentu norādījuši, ka nekādus uzkrājumus neveido
un pilnībā paļaujas uz valsts pensiju – kopš 2018.gada šis rādītājs
sarucis par 16 procentpunktiem.
Vairāk nekā puse jeb 55% cilvēku ir pārliecināti, ka pilnvērtīgām
vecumdienām ir iespējams sakrāt, un vairāk nekā trešdaļa cilvēku domā,
ka optimālais krāšanas laiks ir 20 līdz 30 gadi.
Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku labprāt strādātu arī pensijas
vecumā – tā atbildējis 71%. Visvairāk cilvēkus motivē turpināt darbu
tas, ka tā viņi saglabātu sociālos kontaktus un būtu apritē (36%).
Tiesa, savas darba gaitas viņi redz kā nepilna laika darbu. Kā otrs
nozīmīgākais motivācijas faktors ir nepieciešamība pēc papildu
līdzekļiem (20%), bet trešais ir apmierinātība ar esošo darbu (18%).
Savukārt, runājot par pensionēšanās vecumu, 61% cilvēku gribētu
doties pensijā pirms 65 gadu vecuma un tikai 15% cilvēku šķiet, ka
pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir optimāls.
Ceļošana (65%) un veselības aprūpe (50%) ir divas galvenās pozīcijas,
kam iedzīvotāji vēlētos tērēt pensijas līdzekļus. Salīdzinoši liela
daļa gribētu atļauties arī tēriņus savu bērnu un mazbērnu vajadzībām,
kultūras un atpūtas pasākumiem, kā arī savam hobijam. Salīdzinot ar
2018.gadu, ir pieaugusi cilvēku vēlme vecumdienās vairāk līdzekļu
atvēlēt pašiem sev – skaistumkopšanai un labsajūtai, kā arī veselībai un
kultūras baudīšanai.
Savukārt, novērtējot to, kādām vajadzībām naudas, visticamāk,
pietiks, kā piecas galvenās izdevumu pozīcijas pētījumā tika minētas
veselības aprūpe (63%), tēriņi bērniem un mazbērniem (43%), kultūras
pasākumi un atpūta (40%), ceļojumi (38%), kā arī dažādi pasākumi ģimenes
un draugu lokā (37%). Pēdējo gadu laikā pieaugusi pārliecība, ka
vecumdienās pietiks naudas skaistumkopšanai, sportam un mājokļa
labiekārtošanai.
Pētījums par pensiju uzkrājumiem tika veikts šā gada novembrī
sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 758 cilvēkus darbspējīgā vecumā
visā Latvijā.
