Raksts “Dzirkstelē” par mācītājmāju manī izraisīja žēlumu. Tā taču senos labos laikos bija kā svētnīca baznīcai.
Raksts “Dzirkstelē” par mācītājmāju manī izraisīja žēlumu. Tā taču senos labos laikos bija kā svētnīca baznīcai.
Šinī mājā dzīvoja arī mācītājs Jūlians Egle ar ģimeni. Māja bija sakopta, visapkārt grantēti celiņi, ziedēja puķes. Tur strādāja baznīcas padome, bija sekretārs, kas kalpoja draudzei. Mācītājs draudzē bija iemīļots, atceroties bez asarām neiztikt. Mēs, iesvētāmās meitenes, gājām divas nedēļas uz mācībām. Iesvētīšanas svētdienā ieradāmies baltās kleitās baznīcā. Mācītājs gāja pa priekšu.
Tagad, kad redzu šo apgānīto māju, tiešām sāp sirds. Kur esi palikusi, mana tauta, ka apgāni šo svētnīcu? Padomju laikā tur baroja cūkas, laikam tas turpinās. No labas mājas cilvēkus izcelt viegli, bet te nevar.
E.Skarnele, draudzes locekle
