Parasti jautras ir alūksnietes -dvīnes Dana un Linda Berkules.
Parasti jautras ir alūksnietes -dvīnes Dana un Linda Berkules. “Agrāk mūs abas bieži ģērba vienādās drēbēs, bet tagad retāk, jo nav viegli nopirkt vienādas drēbes,” atzīst māsiņas.
Skolotāji viņas neatšķir, bet samainīties ir grūti, jo klasesbiedri atpazīst un nodod. Vienreiz Danas dienasgrāmatā ierakstīta Lindas piezīme. Citā reizē abas samainījušās vietām. “Skolotāja nesaprata, ka esam samainījušās, bet mēs pašas otrā dienā viņai izstāstītājām,” saka Dana. Tagad ir stundas, kurās dvīnes sēž katra savā solā ar kādu citu klases- biedru, lai skolotājas varētu viņas atšķirt. Klasesbiedri māsas iemācījās atšķirt otrajā vai trešajā klasē.
Meitenēm patīk, ka viņas ir dvīnes. Ja būtu vienkārši māsas, tas būtu savādāk. Vēl kādu māsu vai brāli dvīnes negribētu. Abas atzīst, ka tuvākais cilvēks ir māsa.
Arī blēņas viņas dara kopā. “No ceturtā stāva pa logu metām laukā plates, grāmatas un citas lietas. Beigās pašām viss bija jāsavāc. Vienreiz ar māsu un māsīcu tualetes podā metām ābolus. Par sodu nedēļu nevarējām iet ārā,” stāsta Dana.
“Tagad esam izaugušas un īstas blēņas vairs nedarām, jo saprotam, kādas būs sekas,” atklāj Linda.
Raksturs meitenēm ir nedaudz atšķirīgs. Dana atzīst, ka viņa ir apaļāka nekā Linda un dažreiz spītīgāka. Brīvajā laikā abas dzied mūzikas skolas korī, mācās spēlēt kokli un spēlē koklētāju ansamblī. Dana grib kļūt par korespondenti, bet Linda – par mūzikas skolotāju. Māsas domā, ka kādreiz būs jāšķiras, bet labāk būtu palikt kopā. “Nākamajā gadā sāksim mācības lielajā skolā. Gribu, lai mēs ar māsu mācītos vienā skolā un vienā klasē,” saka Dana.
No ēdieniem Linda dod priekšroku sāļajām zupām, bet Dana – ceptiem kartupeļiem. Viņas arī atzīst, ka jauki ir svinēt kopā dzimšanas dienas, jo tad var uzaicināt vairāk ciemiņu. Tagad māsiņas nevar sagaidīt, kad pienāks ziema. “Gribam sniegu, lai var pikoties,” smejas dvīnes. Viņas vēlas, lai šogad būtu īsti Ziemassvētki ar lielu, lielu svētku egli, meitenes raksta vēstules Ziemassvētku vecītim.
