Divu gadu laikā Gulbenes rajona Jaungulbenes piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības biedri un valde nespēja izlemt piensaimnieku dzīvojamās mājas likteni, radās savstarpējās nesaskaņas.
Divu gadu laikā Gulbenes rajona Jaungulbenes piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības biedri un valde nespēja izlemt piensaimnieku dzīvojamās mājas likteni, radās savstarpējās nesaskaņas, kas pierimušas tikai pēc vairākkārtējas biedru pilnsapulces sasaukšanas šāgada nogalē.
“Problēma nerastos, ja, veidojoties Jaungulbenes piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai, būtu ievērots likums par kooperatīva veidošanu. Likumā noteikts pants, kas nosaka, ka, nošķirot no valsts kooperatīvam domāto īpašumu, nošķirama visa manta, izņemot likumīgajiem īpašniekiem atdodamo, denacionalizējamo un dzīvojamās mājas, kas vēlāk ir privatizējamas atbilstoši likumam,” stāsta Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva.
Satrauc paziņojums
Piensaimnieku dzīvojamajā mājā ir četri dzīvokļi, kuru iedzīvotājus satrauca piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes paziņojums, ka dzīvokļus pārdošot par naudu, jo sabiedrībai neesot vajadzīgi sertifikāti un to neparedzot arī biedrības statūti.
“Kamēr pastāvēja kooperatīvā piensaimnieku sabiedrība un pienotavā notika darbība, konkrētās mājas iedzīvotāji neuztraucās. Satraukums radās tikai šāgada pavasarī, kad sabiedrība sāka gatavoties darbības izbeigšanai un iedzīvotājiem piedāvāja iespēju dzīvokļus privatizēt,” saka S.Indričeva.
Nepirks par naudu
Uzskatot, ka valdes prasība dzīvokļus pirkt par naudu nav pieņemama, dzīvojamās mājas “Pienotavas” iedzīvotāji pēc padoma taujāja arī Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai. Tā, iepazinusies ar dokumentiem, atzina, ka saskaņā ar 1993.gada 1.februāra Jaungulbenes pienotavas mantas nodošanas un pieņemšanas aktu par uzņēmuma nodošanu piensaimnieku sabiedrības īpašumā, kooperatīvā sabiedrība apņemas nodrošināt nodotā valsts kapitāla saglabāšanu un racionālu izmantošanu līdz laikam, kad pieņems likumu par lauksaimniecības pārstādes uzņēmumu privatizāciju. Komisija norādīja arī to, ka Jaungulbenes kooperatīvajai piensaimnieku biedrībai nav tiesības dzīvojamo māju “Pienotavas” uzskatīt par savu īpašumu. Atbildē norādīts, ka Jaungulbenes pagasta padomei atbilstoši likumam jānodrošina minētās mājas privatizācija. Arī Jaungulbenes pagasta padome uzskata, ka cilvēkiem, kas dzīvo valsts dzīvokļos, tie jāprivatizē par sertifikātiem, kuru derīguma termiņš, kā zināms, ir pagarināts.
Uzskata, ka ir likumīgi
“Individuāli runāju ar kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju Loniju Stonku un ieteicu nodot dzīvokļus pašvaldībai vai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, bet vadība uzskatīja, ka viss notiek likumīgi, to pamatojot tā, ka īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā un uzņēmumu reģistrā, ka minētās iestādes dokumentus ir pieņēmušas, tāpēc arī dzīvojamā māja uzskatāma par sabiedrības īpašumu un ar to var rīkoties, kā vēlas,” stāsta S.Indričeva. Saņemts arī skaidrojums, ka iedzīvotāji savulaik neesot maksājuši par īri, ūdeni, esot problēmas ar maksājumiem par elektroenerģijas patēriņu. Uz to pagasta padomes priekšsēdētāja norādījusi, ka tas bijis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes pienākums noteikt maksu par īri, elektrību un ūdeni.
Lēmumu neiesniedz
Viņa lūgusi sasaukt kooperatīva biedru kopsapulci, jo sabiedrība vēl nav oficiāli likvidēta. Tikai pēc atkārtotas tās sasaukšanas kooperatīva biedri nobalsojuši par dzīvojamās mājas nodošanu pašvaldībai un privatizācijai. “Lūdzu kooperatīvās sabiedrības direktori L.Stonku iesniegt izskatīšanai pagasta padomes sēdē valdes lēmumu par mājas nodošanu pašvaldībai, tomēr tas netika saņemts,” saka S.Indričeva. Viņa domā, ka iedzīvotāji jebkurā gadījumā ir ieinteresēti iespējami ātrāk privatizēt dzīvokļus
